Par 339 tūkstošiem eiro pētīs Covid-19 klātesamību notekūdeņos
Lai nodrošinātu notekūdeņu izpēti gan Covid-19 infekcijas savlaicīgā atklāšanā noteiktās administratīvajās teritorijās, gan turpmāk izmeklējumu rezultātus izmantotu dažādās nozarēs, pārtikas drošības, valdība dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtam "BIOR" 2021.gadā piešķīra papildu finansējumu 339 430 eiro apmērā.
Kā otrdien valdības sēdē informēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), vienlaikus, lai nodrošinātu notekūdeņu monitoringa programmu ilgtermiņā, 2022.gadā institūtam nepieciešams finansējums 538 749 eiro apmērā un 2023.gadā un turpmāk ik gadu 518 749 eiro apmērā.
2021.gadā nepieciešamie līdzekļi piešķirti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", savukārt jautājums par finansējuma piešķiršanu pēc 2021.gada skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
Tāpat ministrs informēja, ka turpmāk nepieciešams izveidot starpinstitūciju darba grupu, tajā iekļaujot pārstāvjus no Zemkopības ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, "BIOR", Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra un, iespējams, arī citām iestādēm, lai turpmāk koordinētu notekūdeņu monitoringa jautājumus, ieviestu Eiropas Komisijas ieteikumus un izvērtētu monitoringa rezultātus.
Viņš arī norādīja, ka līdzšinējie pētījuma rezultāti rāda, ka, izmantojot uz notekūdeņu monitoringu balstītu epidemioloģisko pieeju, infekcijas uzliesmojumu apdzīvotās vietās ar centralizētu kanalizāciju var identificēt ātrāk, nekā izmantojot tikai klīniskās epidemioloģijas pieeju. Cita starpā Jelgavā SARS-CoV-2 vīruss notekūdeņos tika konstatēts jau piecas dienas pirms strauja slimnieku skaita lēciena. Izmeklētajos notekūdens paraugos Kuldīgā un Jūrmalā vīrusa SARS-CoV-2 ribonukeīnskābes (RNS) kopiju skaits notekūdenī ir norādījis uz Covid-19 inficēto skaitu. Pētījumā secināts, ka RNS kopiju skaits notekūdenī ir sakritis ar aktīvo slimnieku skaitu.
Kā valdību informēja Gerhards, izmantojot uz notekūdeņu monitoringu balstītu epidemioloģisko pieeju, var laikus noteikt dažādu infekcijas slimību uzliesmojumus apdzīvotās vietās un identificēt pilsētu reģionus, kuros ir palielināts saslimušo skaits.
Turklāt šī pieeja var būtiski papildināt esošo vides monitoringu sistēmu Latvijā, un, izmantojot esošo vides paraugu ievākšanas un loģistikas tīklu, to iespējams diezgan īsā laikā un ar salīdzinoši nelieliem papildu izdevumiem ieviest praksē.
Jau ziņots, ka iepriekš valdība atbalstīja 550 000 eiro finansējuma piešķiršanu notekūdeņu monitoringam un "biobankas" infrastruktūras izveidei Covid-19 vīrusa klātbūtnes noteikšanai 2021.gadā.
Notekūdeņu monitoringu īsteno "BIOR" sadarbībā ar RTU un LBMC.
Zemkopības ministrijā skaidroja, ka SARS-CoV-2 vīrusa monitorings notekūdenī var sniegt agrīnus signālus par šī vīrusa vai, iespējams, arī jaunu SARS-CoV-2 vīrusa variantu parādīšanos kādā no pašvaldībām vai plašākā reģionā.
Tāpat vēstīts, ka iepriekš pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktors Aivars Bērziņš pauda, ka notekūdeņu monitorings Covid-19 slimību izraisošā SARS-CoV-2 vīrusa klātesamības noteikšanai darbu varētu sākt maijā.
Viņš skaidroja, ka patlaban notekūdeņu monitoringa izstrāde un ieviešana norit paredzētajā gaitā, un tā varētu darbību sākt maijā. "Attiecībā uz progresu, esam īstajā ritmā, īstajā laikā," sacīja Bērziņš.
"BIOR" uzdevums ir rūpēties par sabiedrības un dzīvnieku veselību, pārtikas un vides kvalitāti, zivju un citu ūdens bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošinot starptautiskiem standartiem atbilstošu pētniecisko darbību, veicot kvalitatīvu zinātnisko ekspertīzi un laboratoriskos izmeklējumus, sniedzot pakalpojumus starptautiskā mērogā.