Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā aģentūrai LETA norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.
"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.
Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.
"Rīgas lidostā vidējais lidmašīnas piepildījums ir līdz 35%, Viļņas lidostā tas ir 46%. Tas izskaidro, kāpēc tur pirmajos trīs mēnešos ir nedaudz vairāk pasažieru kā Rīgas lidostā, bet es nedomāju, ka tas būs ilglaicīgi. Mūsu galvenais trumpis ir transfēra lidosta. Mēs esam tranzīta mezgls, un tāds arī būsim un attīstīsimies. Tomēr, protams, tam visam vajadzīgi pārvadājumu apjomi. Līdz ar mazāku pasažieru skaitu kopumā arī šis tranzīta pasažieru kritums bija ļoti jūtams, jo nebija uz kurieni lidot," teica Odiņa.
Viņa pauda, ka šogad ir bijušas atsevišķas dienas, kad lidostā apkalpoti tikai četri lidojumi dienā, tomēr, pamazām atjaunojoties lidojumiem, atjaunosies arī tranzīta plūsma, un Rīga ātri atgūs savas līderpozīcijas. "Turklāt mēs tās neesam zaudējuši ne lidojumu, ne pārvadāto kravu ziņā, kas arī ir nozīmīgs mūsu biznesa rādītājs," norādīja Odiņa.
Valdes priekšsēdētāja atklāja, ka Rīga kā tranzīta mezgls tika būvēts gadiem, un tieši šī iemesla dēļ tas arī nepazudīs, jo nav tā, ka krīze bijusi tikai Rīgas lidostā, un citur viss attīstījās.
"Protams, krīzei beidzoties, mēs nevarēsim atsākt no tā paša punkta, kurš bija pirms tās. Būs kaut kādas iestrādnes, kuras būs jāveido no jauna. Tomēr mūsu priekšrocība ir tajā, ka te ir nacionālais pārvadātājs, un no "airBaltic" lielā mērā būs atkarīgs arī tas, vai tranzīta plūsma atjaunosies iepriekšējā līmenī, jo citas aviokompānijas tranzīta plūsmu caur Rīgu neveido. Atšķirībā no Lietuvas un Tallinas lidostām, kurās nav pārvadātāja, kurš var veidot tranzīta mezglu, mums tāds ir. Līdz ar to es nedomāju, ka mēs zaudēsim tirgus līdera pozīcijas," sacīja Odiņa.
Viņa atzīmēja, ka arī infrastruktūras ziņā ļoti daudz ir ieguldīts Rīgas lidostā, lai šo tranzītu veicinātu un apkalpotu. To nevar teikt ne par Tallinas lidostu, ne Viļņas lidostu.
"Jā, Lietuvas lidostas tagad strauji attīstās, un viņiem arī ir ļoti ambiciozi mērķi. Ir parakstīts līgums par Palangas lidostas skrejceļa atjaunošanu, tiek plānota vairāku termināļu palielināšana un paplašināšana. Tomēr es nedomāju, ka tas rada mums draudus šodien vai rītdien. Visticamāk, ka nē," teica Odiņa.
Lidostas "Rīga" vadītāja skaidroja, ka ļoti pozitīvi vērtē arī "Rail Baltica" projektu un to, ka stacija būs tieši lidostā. Tas vēl vairāk veicinās to, lai Rīga būtu Baltijas un nākotnē arī Ziemeļeiropas tranzīta centrs.
"Mēs neskatāmies tikai uz to, kā attīstās citi, mums arī pašiem ir attīstības plāni. Kapacitātes griestus mūsu lidostas publiskajā daļā - terminālī - mēs esam sasnieguši jau sen. Mums ir jārēķinās gan ar "airBaltic" attīstības plāniem, gan ar to papildu pienesumu, ko mēs gūsim no "Rail Baltica". Tādēļ mums ir sestās kārtas attīstības projekts, bet praktiski tas ir jauns terminālis, jaunas bagāžas komplektācijas sistēmas, jaunas stāvvietas, ceļi un viadukti," teica Odiņa.
Viņa atzīmēja, ka lielākais lidostas projekts ir jaunais terminālis, un tā projekts ir nodošanas stadijā. Šim projektam izsludināts konkurss uz ekspertīzes veikšanu un ekspertīzi plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Kā norādīja Odiņa, Covid-19 "iesitis robu" lidostas finanšu situācijā, un jāskatās, kā tas tiks risināts nākotnē, bet īpaši apstāties ar šiem plāniem nevar.
"Būtu ļoti vēlams, lai mēs šos projektus varētu pabeigt līdz 2025.-2027.gadam. 2027.gadā būs gatava arī "Rail Baltica" stacija lidostā, un ir ļoti vēlams, lai šie projekti būtu vienlaicīgi pabeigti, jo tie tomēr atrodas vienā teritorijā," atzīmēja Odiņa.
Tāpat lidostai ir plāni arī par teritorijas attīstīšanu, kas atrodas pirms lidostas. Tur paredzēts attīstīt biznesa parku, kam projekts jau ir gatavs, un aptver daudzus hektārus zemes, kur ir paredzētas gan viesnīcas, gan biroju centri, gan nelielas ražotnes, loģistikas centri un noliktavas. "Tā ir liela teritorija, ko gribam apbūvēt. Visticamāk, to mēs nedarīsim paši, bet piedāvāsim investēt," sacīja lidostas vadītāja.
Odiņa norādīja, ka ideālā gadījumā 2027.gadā gatavs būs jauns terminālis, jaunas autostāvvietas, "Rail Baltica" stacija lidostā un biznesa parks.
"Tas viss kopā veidos tranzīta centru, un mēs būsim labākās pozīcijās nekā Tallinas vai Viļņas lidosta, kura pagaidām par šādiem plāniem nav pavēstījusi. Mums tie ir ne tikai plāni, bet tie daļēji jau ir projektu līmenī. Mums jau ir vīzija, kā tas viss izskatīsies un kādu finansējumu tas varētu prasīt," teica lidostas valdes priekšsēdētāja.
Jau ziņots, ka lidostā "Rīga" šogad pirmajos četros mēnešos apkalpoti 162 908 pasažierus, kas ir par 87% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā. Tostarp lidostā "Rīga" ielidojuši 75 869 pasažieri, kas ir par 87,8% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt izlidojuši 87 039 pasažieri, kas ir par 86,2% mazāk nekā 2020.gada pirmajos četros mēnešos.
Vienlaikus 2021.gada aprīlī lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2020.gada aprīli strauji pieaudzis. Šogad aprīlī lidostā apkalpots kopumā 55 181 pasažieris, kas ir 18 reizes vairāk nekā pērn aprīlī, tostarp ielidojuši 27 513 pasažieri, kas ir 16,8 reizes vairāk nekā attiecīgajā mēnesī gadu iepriekš, bet izlidojuši - 27 668 pasažieri, kas ir pieaugums 19,5 reizes.