Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu laikā atrasta apmēram 600 gadu sena krāsns, pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Viņš norādīja, ka šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, bet pēc tiem sāksies krāsns padziļināta izpēte.
Tāpat Griškevičs atzīmēja, ka Rīgas pilī "R" korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils "D" korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.
"Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem," pauda Griškevičs.
Savukārt arheologs Mārtiņš Lūsēns norādīja, ka atsegtās struktūras attiecas uz senāko pils būvperiodu -14.-15.gadsimtu. "Blakus 13.-14.gadsimta pils ķieģeļu mūriem atsegtais ķieģeļu mūrējums varētu būt pavards ēdiena gatavošanai vai siltgaisa apkures ierīce. Par tādām konstrukcijām Latvijā mums no līdzšinējiem piemēriem ir visai vienveidīgi priekšstati. Atraduma virskārta ir trausla, tādēļ, lai pasargātu objektu no netīšiem bojājumiem tā atsegšanas gaitā, tas pārklāts ar speciālām plāksnēm. Pēc objekta atsegšanas tiks veikta padziļināta arheoloģiskā izpēte," viņš skaidroja.
Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no Rīgas pils konventa jeb kastelas ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024.gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.
Šobrīd Rīgas pils kastelas atjaunošanas gaita rit atbilstoši plānotajam, piebilda VNĪ pārstāvji, norādot, ka vēsturiskās daļas pagalmā un pagrabstāvā notiek zemes darbi, bet dažādās zonās turpinās demontāžas darbi. Sākta metāla siju montāža virs Kapelas un Remtera telpām. Notiek sienu, griestu un velvju virsmu attīrīšana, pastiprināšana, dzelzsbetona komunikāciju kanālu izbūve pagrabstāvā, kā arī restaurācijas darbi. Turpinās plaisu pastiprināšanas darbi nesošajās konstrukcijās un fasādes ārsienās, kā arī jumta nesošo konstrukciju pastiprināšana. Kapelā turpinās apakšslāņu izveide griestu retušas un lazūras tālākai uzstrādei, lai tuvinātos velvju vēsturiskā balsinājuma tonalitātei un faktūrai.
Rīgas pils kastelas atjaunošana notiek VNĪ vadībā. Rīgas pils kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS "LNK Industries", ar kuru noslēgts līgums par 12,43 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvdarbi sākās 2020.gada rudenī. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc pilnsabiedrības "Rīgas pils kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta, kura autors ir arhitekts Reinis Liepiņš.
Kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetri, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru pirmajā un otrajā kārtā netiek atjaunoti - to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās.
VNĪ dibināta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.