Suminot ilggadējos tirgotājus, Rīgas Centrāltirgū viņiem šonedēļ tika veltītas gan dziesmas, gan uzslavas un piemiņas veltes. Atzinību saņēmušie tirgotāji atzina, ka ir patīkami pārsteigti – Centrāltirgus 80. jubilejas gadā arī viņi tikuši celti godā.
Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš apsveicot teica: "Gribam, lai jums ir svētki, gribam paspiest roku un buču iedot." Savu solījumu viņš pildīja – kungiem tika rokasspiediens, dāmām – buča uz vaiga. Pēc tam, kad Radio SWH runaspuiši, dziedot suminātajiem veltīto pirmo dziesmu, atgādināja – uzlūdz dāmas! –, ņiprā vainagu tirgotāja Valentīna Lāce nolūkoja D. Liepiņu, un abi grieza tādu valsi, ka prieks skatīties.
V. Lāce vainagus pārdod kopš 1987. gada, turklāt nevis paviljonā, bet atklātajā tirgus teritorijā. Kopš 1968. gada audzējot tulpes un narcises, vēlāk nonākusi tirgū un tad arī to tirgošanās āķi norijusi. Ziemu un vasaru nu šis ir viņas darbs. "Esmu optimiste, dzīvot var," jestri attrauc Valentīna, stāstot par iztikšanu. Par tirgus administrācijas sarūpēto dāvaniņu esot priecīga. V. Lācei atzinība pienākas kopā ar meitu Natāliju, kura arī strādā Centrāltirgū. Cita Centrāltirgus atklātās teritorijas ilgtirgotāja ir Arta Gegermane, kura ziedus pārdod kopš 1970. gadā. Nu – kopā ar dēlu Gintu. Kopš 1986. gada ziedus un vainagus atklātajā teritorijā pārdod arī Velta Čmutova.
Kopš 1992. gada ar ziediem tirgū andelējas vesela saime – Ausma, Andra un Velta Putniņas. Balvu saņemt bija ieradusies Andra Putniņa, kas Neatkarīgajai pastāstīja, ka 90. gados bijusi vienkāršāka tirgošanās, jo ziedus ļaudis pirkuši ļoti labi. Šobrīd pirktspēja vairs neesot tāda kā agrāk, pircēji ļoti skaitot naudiņu, izvēloties – ko un kāpēc pirkt. Vislielākā piekrišana esot vietējai precei, piemēram, rozes pērkot visu gadu. A. Putniņai darbs tirgū nu jau esot ļoti pierasts, viņai patīkot aprunāties ar cilvēkiem. Gadoties, ka, pērkot puķes, paspēj tirgus sievai izstāstīt to, kas spiež sirdi. "Svešam jau sāpi vieglāk izstāstīt," noteica puķu pārdevēja. Pirms Sieviešu dienas un 1. septembra, protams, pircēju esot krietnāki pulki. Gladiolas, asteres ir ejoša prece, sākoties mācību gadam, bet uz 8. martu – rozes un tulpes. Putniņu saimes produkcijai esot ļoti daudz pastāvīgo pircēju, nu jau tirgotājas pat zinot, cik kuram bērnu, uz kurieni kurš brauks atpūsties. "Var nosmieties reizēm par tiem vīriešiem," iespurdzas tirgotāja, bet gluži kā dakteris savu pircēju noslēpumus un viņai uzticētos stāstus neizpauž. "Pircēji mums ir ļoti jauki," viņa uzteic. A. Putniņa pārlieku nesūkstās. Viņa saka – uz citu biznesu prāts nenesas, palikšot pie puķu biznesa tirgū, un gan jau pāries arī šie grūtie laiki. Tirgotāja atzīst, ka griboties jau, lai tirgus teritorijā kādu lielāku bedri aizlāpītu, bet skaidrs arī, ka pašlaik tirgum naudas ir tik, cik ir. "Tagad ir ērtības lielākas, toreiz, kad sākām tirgoties, bija pliki galdi un veci koka kioskiņi," atceras A. Putniņa.
Atzinību par darbu saņēma arī pieci gaļas paviljona tirgotāji: Ilgizs Nurmuhamatovs (strādā kopš 1988. gada), Anna Volodina un Igors Burlakovs (strādā kopš 1987. gada). Kopš 1980. gada tirgojas Tamāra Razuvajeva, bet kopš 1988. gada – Sanita Ziemele. Viņa stāsta, ka pirmoreiz tirgū ieradusies pārdot pašas audzētu cūķi. Paskatījusies visriņķī, iepaticies un tagad jau izveidojusi SIA Pauguri 2. Centrāltirgū ar viņu kopā ir arī abi dēli un vedekla. S. Ziemele norāda – valstī nodokļu politika ir tik skarba, ka ir ļoti daudz jāstrādā, lai varētu visu samaksāto atpelnīt. Tomēr algotu darbu viņa gan laikam vairs nekārotu, jo ir pieradusi būt pati sev saimniece.
Sastaptais rakstnieks Ēriks Hānbergs joprojām priecājas par savām kāpostu un gurķu sievām, pie kurām iepērkoties gadiem ilgi. Suminājumi pienācās piecām sakņu paviljona tirgotājām un vienam tirgotājam, jo kopš 1975. gada pie skābo kāpostu mučelēm rosās Zinaida Auziņa, kopš 1985. gada dārzeņus tirgo Vizma Zāģere. Jau no 1990. gada skābējumus, gurķīšus un ķiplokus andelē Sarmīte Jeromāne un Lengina Majorova. Jānis Vezis un Zigrīda Briņķe dārzeņus un skābējumus pārdod kopš 1993. gada.
Svinot tirgus jubileju, tirgotāji neaizmirsa arī par labdarību un neskopojās, bet piepildīja Radio SWH dāsno laivu ar labumiem, kas tiks atdoti grūtībās nonākušajām ģimenēm projekta Paēdušai Latvijai ietvaros.