Automātiskā ieroča izmantošana Bezzubova slepkavībā var liecināt par ārvalstu noziedzniekiem

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Automātiskā ieroča izmantošana futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavībā, iespējams, liecina, ka noziedznieki ir bijuši no ārvalstīm, pieļāva Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskā fakultātes asociētais profesors, bijušais Valsts policijas (VP) priekšnieks Aldis Lieljuksis.

Runājot par konkrēto slepkavību Purvciemā, Lieljuksis norādīja, ka savulaik šāda veida noziegumos automātiskos ieročus izmantoja ārvalstu pārstāvji, piemēram, bijušās Padomju savienības republiku pilsoņi, un piebilda, ka šajā gadījumā noziedznieku valstisko piederību nevajadzētu pārsteidzīgi secināt, jo daudzās valstīs ir atļauta dubultpilsonība vai arī personas nedzīvo savā dzimtenē.

Tajā pašā laikā nevar izslēgt, ka futbola aģenta slepkavības izpildītāji ir vietējie Latvijas iedzīvotāji.

Lieljuksim nav zināms, vai Purvciema slepkavībā policijas ekspertiem ir izdevies iegūt šaujamieroča čaulītes, jo tas palīdzētu noskaidrot vai konkrētais ierocis izmantots citos noziegumos.

Lai arī pēc Bezzubova slepkavības aktualizēts jautājums par videonovērošanas sistēmu uzlabošanu, Lieljuksis norādīja, ka informācijas tehnoloģijas ir laba lieta, taču visam pamatā ir operatīvie darbinieki un izmeklētāji, tāpēc valstij jāiegulda šo likumsargu izglītībā un kapacitātē.

Lieljuksis vērsa uzmanību, ka tiklīdz noziedzīgā pasaule pamana tiesībsargājošo iestāžu vājumu, tā organizētā noziedzība "sāk aizstāt policiju, sāk veidoties par jumtiem, aizstāvjiem un kārtības ieviesējiem."

"Tāpēc vienmēr policijai ir jābūt gana stingrai, lai nemanītu vājuma pazīmes," uzsvēra Lieljuksis, un piebilda, ka uzskatāms piemērs ir pirms vairākiem gadiem plaukstošais jauno psihoaktīvo vielu rūpals. Tolaik valstij nespējot rast līdzekļus cīņai ar šo biznesu, tika "laistas rungas gaisā."

Lai arī organizētā noziedzība "uzvelk baltus kreklus" un tās pārstāvji ieņem vadošus amatus uzņēmumos, prakse liecina, ka, tiklīdz lietas nedarbojas pēc viņu plāna, noziedznieki sāk izmantot jau "zināmos instrumentus."

Lieljuksis atgādināja, ka pēc finanšu krīzes pirms aptuveni 11 gadiem, būtiski samazinājās policistu skaits, lai gan arī tagad policijā ir likumsargu iztrūkums. "Tādi robi organizētajā noziedzībā rada visatļautību, jo tiklīdz policijas vājums ir acīmredzams, tā uzreiz tas tiek izmantots," piebilda Lieljuksis.

Lai arī policija turpina izmeklēšanu vairākās iepriekš sabiedrības ievērību guvušās pasūtījuma slepkavībās, Lieljuksis norādīja, ka visā pasaulē policijai ir grūtības ar šo noziegumu atklāšanu, tostarp, pasūtītāju saukšanas pie atbildības.

Bijušajam VP priekšniekam nav zināms, kādus resursus un instrumentus VP atvēlējusi šādu noziegumu izmeklēšanai, taču viņš jau iepriekš paudis priekšlikumu par pieredzējušo, bet jau dienestu pametušo darbinieku piesaistīšanu šādu noziegumu izmeklēšanai.

"Ticiet, ir pieredzējuši bijušie darbinieki, kuriem varētu dot šādas tumšās lietas izmeklēt," sacīja Lieljuksis, un piebilda, ka savulaik skaļu noziegumu izmeklēšanai aktīvāk arī piesaistīja prokurorus.

Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) šorīt Latvijas Radio pieļauto personīgo viedokli, ka Bezzubova slepkavība pastrādāta kā brīdinājums saistībā ar noziedzīgo grupējumu darbības traucēšanu Latvijā, Lieljuksis nekomentēja, jo nezinot ministra izteikumu kontekstu.

Tajā pašā laikā bijušais VP priekšnieks nenoliedza, ka noziedzīgā pasaule ir ļoti dažāda un starptautiskie pētījumi apliecina organizētās noziedzības ietekmi arī uz futbolu. "Es negribu teikt, ka slepkavībai Purvciemā ir saistība ar futbolu, taču nav noliedzams, ka futbols ir ļoti populārs sporta veids, kurā apgrozās milzīgas naudas summas, jo ir ziņojumi par naudas atmazgāšanu un sarunātām spēlēm. Noziedzība ir sastopama daudzās jomās, pat mākslā, piemēram, ar viltojumiem, " piebilda Lieljuksis.

Jau ziņots, futbola aģenta Bezzubova nogalināšana varētu būt pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar cietušā profesionālo darbību, pieļauj izmeklētāji, vienlaikus uzsverot, ka Valsts policija izmeklē arī citas versijas.

Uzbrukums Bezzubovam notika pagājušās trešdienas rītā Purvciemā brīdī, kad viņš ar savu auto vēlējās izbraukt uz Gunāra Astras ielu. Saskaņā ar policijas paziņoto noziegumā izmantots automātiskais ierocis.

Uzbrucēji pārvietojušies ar melnas krāsas "BMW X5" markas automašīnu ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnai bija bojāts labais sāns. Minētā automašīna, visticamāk, vēlāk naktī atrasta sadedzināta Mežaparkā.

Trešdien policija paziņoja, ka mašīnai, iespējams, var būt mainītas valsts reģistrācijas numurzīmes, tajā skaitā arī Krievijas federācijas numurzīmes, norādīja Valsts policijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā videonovērošanas kameru ierakstā redzams, ka uzbrukums norisinājies aptuveni 20 sekundes. Brīdī, kad Bezzubova "Volkswagen Touareg" no sānielas vēlējās nokļūt uz Gunāra Astras ielu, ceļu viņam nobloķējis minētais "BMW X5". No uzbrucēju auto raidīti šāvieni un Bezzubovs centies "BMW X5" taranēt no sāniem. Pēc tam abas automašīnas aizbraukušas no kameru redzamības lauka.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.