Daudz rīdzinieku mēģinājuši pierunāt citus balsot par kādu partiju, maz — kontaktējas ar deputātiem

Aptuveni katrs trešais Rīgas iedzīvotājs pēdējo trīs gadu laikā ir parakstījis kādu aicinājumu vai petīciju, savukārt katrs piektais mēģinājis kādu pierunāt balsot par noteiktu politisku partiju, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" pētījuma "Sabiedrības integrācija Rīgā" rezultāti.

30% rīdzinieku pēdējo trīs gadu laikā parakstījuši aicinājumu referenduma sasaukšanai, kādu uzsaukuma vēstuli vai cita veida lūgumu, bet 20% aptaujāto iedzīvotāju mēģinājuši kādu pierunāt vai pārliecināt balsot par noteiktu politisku partiju.

Savukārt 18% aptaujāto ir atteikušies pirkt preci vai pakalpojumu politisku, etnisku vai sociālu apsvērumu dēļ.

14% aptaujāto rīdzinieku ir iesaistījušies nevalstiskajās organizācijās, tostarp brīvprātīgajā darbā, 13% - izvietojuši vai komentējuši sociāli politisku informāciju internetā vai citos plašsaziņas līdzekļos, bet 12% piedalījušies piketos, demonstrācijās, streikos vai mītiņos.

Pēdējo trīs gadu laikā tieši vai rakstiski sazinājies ar Saeimas deputātiem, ministriem vai ierēdņiem ir aptuveni katrs desmitais respondents jeb 12% aptaujāto, savukārt 7% ir tieši vai rakstiski sazinājušies ar savas pašvaldības deputātiem.

Tas, ka katrs piektais rīdzinieks pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājis kādu pierunāt vai pārliecināt balsot par noteiktu politisku partiju Saeimas, pašvaldību vai Eiropas parlamenta vēlēšanās, liecina, ka rīdzinieki nav politiski atsvešināti, seko līdzi aktivitātēm valstī un vēlas nodrošināt savu interešu pārstāvniecību demokrātiskā režīmā, pauduši pētījumā pieaicinātie eksperti.

Eksperti norādījuši, ka tomēr mazs skaits rīdzinieku ir tieši vai rakstiski sazinājušies ar savas pašvaldības deputātiem, tādēļ Rīgas domei būtu nepieciešams noskaidrot sazināšanos kavējošos faktorus - piemēram, pašu rīdzinieku neieinteresētība, aizņemtība vai tomēr neticība savām spējām ko ietekmēt.

Pēc Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pasūtījuma pētījumu par sabiedrības integrācijas jautājumiem no šī gada 29.jūnija līdz 22.jūlijam veica tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra "TNS Latvia".

Pētījumā piedalījās 800 Rīgas pilsētas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais