Namu apsaimniekošanas uzņēmums Māju serviss KSA (turpmāk tekstā – KSA) ir atteicies no 32 māju apsaimniekošanas Rīgā, uzsakot pilnvarojuma līgumus. Iedzīvotāji esot lielos parādos, apsaimniekotājam vairs neesot iespējams norēķināties par dzīvokļu īpašnieku parādiem, un KSA ierosina – lai ēkas pārņem pašvaldības namu pārvaldes.
Taču pašvaldība sākusi sarunas tikai ar tiem, kam parādi ir nelieli, bet iedzīvotāji, kuri dzīvo ēkās ar vislielākajiem parādiem par patērēto siltumenerģiju un citiem pakalpojumiem, pagaidām var uzskatīt, ka viņi atrodas bezizejas situācijā.
Parādos līdz ausīm
KSA rīcību vērtējot, Rīgas pilsētas izpilddirektora nostāju pauž viņa preses sekretārs Uģis Vidauskis: "Vienpusēji pametuši iedzīvotājus likteņa varā. Tā ir bezatbildīga rīcība. Pilsētas izpilddirektors vērsīsies prokuratūrā, lai pārbaudītu KSA pērnā gada bilanci, vai ir bijusi iespējama negodprātīga rīcība, un kur līdzekļi palikuši." Piemēram, šā uzņēmuma kopējais parāds uzņēmumam Rīgas ūdens ir 325 900 latu, informē U. Vidauskis. Jau iepriekš Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs norādījis, ka KSA saviem līdzīpašniekiem un vadībai izsniedzis aizdevumus 225 721 lata apmērā, kas pārsniedz parādu siltumuzņēmumam Rīgas siltums (RS). KSA informē, ka uzņēmuma kopējais parāds par siltumenerģiju ir 162 00 latu, bet kopējais debitoru parāds – 800 000 latu.
KSA parādi nav radušies viena gada laikā. Neatkarīgā jau 2009. gadā aprakstīja šā apsaimniekotāja namā dzīvojošās Signes nedienas, kura ar mazu bērnu ilgstoši sala un iztika bez karstā ūdens. Tieši pirms gada arī RS piedraudēja pieteikt KSA maksātnespēju nesamaksāto siltumenerģijas parādu dēļ. Tagad Signe Neatkarīgajai atviegloti pastāstīja, ka tikusi prom no pērn neapkurinātās ēkas, dzīvo citur un par aukstumu jaunajā dzīvoklī vairs nesūdzas.
Pašvaldība ņems?
Visās 32 mājās jau notikušas iedzīvotāju kopsapulces, kurās nolemts māju apsaimniekošanu uzticēt pašvaldības namu pārvaldēm. Taču Rīgas domē norāda, ka, mainot apsaimniekotāju, vispirms ir jāvienojas ar to. Tas nozīmē, ka namu pārvaldes atplestām rokām parādniekus negaida. "Pašvaldība nemaz tā nevar pārņemt citu parādus pēc likuma," iebilst U. Vidauskis. Tomēr viņš saka – tās ēkas, kurās ir mazi parādi, nav problēmu pārņemt pašvaldības pārziņā, katrai mājai tiks izstrādāts grafiks parādu nomaksai. Pilsētas izpilddirektors sola vērsties arī pie vairākām namu apsaimniekošanas organizācijām.
Problēmas daudziem
Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko atbild, ka asociācija palīdzēs atrast kādu palīdzību, bet vēl neprecizēja, kādu. "Principā asociācija uzskata, ka Rīgas dome nedrīkst palīdzēt tikai vieniem, bet citiem ne. Nodokļus maksā visi galu galā," saka I. Trubko. Uz jautājumu, kā iespējams kontrolēt, vai apsaimniekotājs iedzīvotāju samaksāto naudu ir pārskaitījis pakalpojuma sniedzējam, I. Trubko atbild, ka asociācijai kā sabiedriskai organizācijai nav iespēju to pārbaudīt. Viņš atzīst, ka neesot arī institūcijas, kas pārbauda apsaimniekotāju darbu.
Piemēram, KSA ierosina, lai namu pārvaldēm piešķirtā iekšējā aizdevuma jeb overdrafta līdzekļus sadala taisnīgāk, nomaksājot RS par visiem parādniekiem, ne tikai pašvaldības ēkās dzīvojošo cilvēku parādus.
***
SIA Namu serviss KSA
Uzteicis pilnvarojuma līgumus 32 ēkām, kurās nebija pieslēgta apkure.
SIA kopējais parāds par siltumenerģiju ir 162 000 latu, kopējais debitoru parāds ir 800 000 latu.
SIA saviem līdzīpašniekiem un vadībai izsniegusi aizdevumus 225 721 lata apmērā, kas ir lielāks nekā parāds uzņēmumam Rīgas siltums.
Avots: KSA un Rīgas dome