Rīgā kādai no ielām paredzēts piešķirt vecticībnieku draudzes mācītāja Fjodora Samanska vārdu. Viņš bija Rīgas vecticībnieku dievnama garīgais tēvs, lika pamatus Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes grāmatu krātuvei, viņa laikā draudze šeit ierīkoja arī slimnīcu.
Tā kā vecticībnieki jau vairākus gadsimtus ir devuši lielu ieguldījumu Rīgas vēsturē, F. Samanska vārda piešķiršana kādai no galvaspilsētas ielām ir cieņas parādīšana šai draudzei, saka Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Arī Pieminekļu padome konceptuāli atbalstīja Rīgas vecticībnieku Grebenščikova draudzes iesniegumu, bet pašlaik nav konkrēti zināms, kurai ielai F. Samanska vārds tiks piešķirts. Par to vēl lems kopā ar domes Pilsētas attīstības departamentu. Šajā ielā tiks novietota arī piemiņas plāksne ar skaidrojumu, kāpēc tai dots šāds nosaukums.
Līdz 18. gadsimta vidum Rīgas vecticībniekiem nebija sava draudzes dievnama. 1760. gadā Rīgas vecticībnieku dzīvē bija nozīmīgs notikums – tika iesvētīts Kristus Dzimšanas un Svētās Dievmātes Aizmigšanas dievnams, kurš kopš 1833. gada tiek dēvēts tirgoņa Grebenščikova vārdā. Zināms, ka pirmo sabiedrisko vecticībnieku dievnamu Rīgā iesvētīja F. Samanskis, kurš tolaik bija autoritāte ne tikai mūsu pilsētā, bet visā Krievijā. Viņš dibinājis vairākus vecticībnieku dievnamus arī Kurzemē un Lietuvā. Piemēram, 1735. gadā – Lietuvā, pašreizējā pilsētā Zarasos. F. Samanskis bija arī viens no vecticībnieku bibliotēkas veidotājiem Rīgā.
F. Samanska autoritāte bezpriesterības vecticībnieku vidē bija liela, viņš aicināja uz vecticībnieku konciliem Maskavā un Sanktpēterburgā. Viņa lēmumus respektēja, viņam jautāja padomu sarežģītos, ar ticību saistītos jautājumos. Ar laiku viņš vecticībnieku vidē kļuva tik ļoti pazīstams un respektēts, ka draudzes pat sāka sacensties par iespējām sekot viņam kā garīgajam tēvam.
Lietuvā vecticībnieki jau iemūžinājuši F. Samanska piemiņu. Lietuvas pierobežas Zarasu pilsētas vecticībnieku kapsētā nesen uzstādīts piemiņas krusts, kas atgādina par 275. gadadienu, kopš Zarasu novadā uzcelta pirmā vecticībnieku baznīca. Uzraksts krusta pakājē informē, ka vecticībnieku dievnams 1735. gadā izveidots, pateicoties F. Samanskim.