Mežaparka estrāde pārtop slēpošanas trasē

Mežaparka Lielās estrādes teritorijā sākti darbi, lai šoziem tur varētu slēpot, – gan distanču slēpošanas, gan slaloma trasēs.

Jau 18. oktobrī izmēģināja jaunos sniega pūtējus, tiek noņemti soli. Šodien Mežaparkā ierīkos slēpošanas inventāra nomu un pārģērbšanās kabīnes. Rīgas meži, kuru pārziņā ir 400 hektāru lielā Mežaparka teritorija, sola, ka ziemas prieku baudītājiem par slēpošanu nebūs jāmaksā. Vienīgās izmaksas būs inventāra noma un maksa par pacēlājiem.

Šāda iecere bijusi jau pērn, taču būvnieki, kuri pirms četriem gadiem veica estrādes remontu, to noraidīja. Viņi nepiekrita, ka garantijas laikā vietā, kur atrodas skatītāju soli, uzpūstu mākslīgo sniegu. Taču šovasar garantijas termiņš beidzās, un vairs nepastāv nekādi šķēršļi, lai īstenotu vērienīgos plānus. Rīgas meži iznomājuši 18 500 kvadrātmetrus lielo Mežaparka Lielās estrādes skatītāju zonu SIA Sniega tehnika, kura par saviem līdzekļiem jau sākusi skatītāju solu noņemšanu un pēc sezonas nodrošinās to uzlikšanu atpakaļ. Šis uzņēmums paredzējis novietot divus pacēlājus – viens paredzēts slēpotājiem, otrs – citiem aktīvās atpūtas cienītājiem. Tā arī būs vienīgā tehnika, kuru tur novietos.

"Nekas netiks rakts, pacēlājus nebetonēs. Tos novietos uz pamatblokiem un saturēs ar atsaitēm, kas turēs šos atbalstus. Nekādu citu rakšanu vai būvdarbu, kas varētu kaut kādā veidā mainīt estrādes skatītāju zonu, nebūs," mierina Rīgas mežu valdes loceklis Andrejs Kondratjuks.

Mežaparka apsaimniekotāji sola, ka tur būs dažādas trases. Tā līdzās galvenajai ieejai būs 700 metrus gara distanču slēpošanas trase, savukārt skatītāju zonā būs vairāk nekā 100 metrus gara slaloma trase. Aiz Mežaparka estrādes iecerēts izveidot aptuveni 2,2 kilometrus garu distanču slēpošanas trasi.

Tāpat Mežaparka Lielās estrādes teritorijā ir iecere ierīkot slidotavu, kura gan nebūs paredzēta hokeja spēlēšanai. Uz Rīgas mežu pleciem ir elektrības un ūdens izmaksas, lai nodrošinātu apmeklētājiem iespēju aktīvās atpūtas iespējas izmantot bez maksas. Savukārt uzņēmums, kurš nodrošinās pacēlāju un inventāru nomu, uz Mežaparku ir aizvedis divus jaunus sniega lielgabalus, un drīzumā tur būs arī retraks (mehānisms, kas nodrošina slēpošanas trašu veidošanu un līdzināšanu).

Vietā, kur parasti dziesmu un deju svētku laikā uzstājas dziedātāji, iespējams, uzstādīs Ziemassvētku egli vai vairākas, jo šoziem Rīga svin 500. gadadienu, kopš pirmo reizi dekorēts zaļais kociņš.

Savukārt daudzie Mežaparka Lielās estrādes apmeklētāji, kas tur ierodas ar personīgajiem transportlīdzekļiem, vairs nevarēs sūdzētiesies, ka tās tuvumā nav iespējas novietot automašīnas. Drīzumā paredzēts labot šo kļūdu. "Būs iespēja piebraukt tuvāk estrādei un izmantot autostāvvietas, kas kādreiz tika izveidotas blakus estrādei. Cauri braukt nevarēs – tikai no Viestura prospekta," precizē A. Kondratjuks.

Arī nākotnē, kā tas paredzēts izstrādātajā detalā plānojuma projektā, ir iecere izveidot jaunas autostāvvietas, lai Mežaparks būtu pieejams arī spēkratu vadītājiem un auto nebūtu jāatstāj Mežaparkam piegulošajās šaurajās ieliņās.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais