Daugavgrīvas cietoksnī vēlas izveidot piemiņas laukumu senai pareizticīgo baznīcai
 

Daugavgrīvas cietoksnī Rīgā iecerēts novietot piemiņas zīmi senai pareizticīgo baznīcai, kas pirms vairākiem gadsimtiem atradās šajā vietā, un izveidot norobežotu granīta laukumu ap to.

Šādu priekšlikumu aizvadītājā nedēļā izskatīja Rīgas domes Pieminekļu padome. Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā SIA "Arnika un Co" iecerējusi novietot piemiņas zīmi - liela izmēra pareizticīgo krustu -, kā arī labiekārtot tā apkārtni - izveidot 3x3 metru plašu nožogotu laukumu ar granīta šķembu ieklājumu.

SIA "Arnika un Co" vadītājs Aleksandrs Baranovs pauda, ka teritorija, kurā iecerēts izveidot piemiņas vietu, gan ir apsargāta, taču publiski pieejama, un iedzīvotāji tajā labprāt uzturas. Uzņēmums iecerējis par saviem līdzekļiem gan ierīkot piemiņas zīmi, gan labiekārtot laukumu.

Padomes locekļi atbalstīja priekšlikumu novietot šeit pareizticīgo baznīcas piemiņas zīmi, taču norādīja ieceres autoriem, ka tās koptēls pārlieku asociējoties ar kapa pieminekli. Tā vietā padome ieteica pārdomāt piemiņas zīmei citu risinājumu, piemēram horizontālu akmens plāksni.

Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis norādīja, ka teritorijai, kurā iecerēts novietot pareizticīgo krustu, patlaban ir neskaidras apsaimniekošanas tiesības. Daugavgrīvas cietoksnis ir valsts īpašumā, bet tā nomniece ir SIA "Aumeisteru muiža", ar kuru joprojām norit tiesvedība par nepienācīgu arhitektūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.

Cietoksnis un tā apkārtne regulāri cieš no vandaļu uzbrukumiem, un pašreiz nav arī nekādas tā attīstības vīzijas, sacīja Spārītis. Viņš pauda bažas, ka tādēļ pareizticīgo baznīcas piemiņas zīmei varētu būt īss mūžs tieši tās trauslā veidola dēļ, ja tā tiks veidota kā krusts - viegli izpostāms.

Lai gan objekts ir apsargāts, cietokšņa stāvoklis ir nožēlojams, sēdē pauda Pieminekļu padomes loceklis, Rīgas domes deputāts Sergejs Dolgopolovs (SC). Viņš norādīja, ka pozitīvais ieguvums Rīgai piemiņas zīmes ierīkošanā būtu iespēja uzturēt sakoptu apkārtni, jo "tie, kas šādas piemiņas zīmes pilsētā novieto, arī mēdz uzņemties morālu atbildību par tās uzturēšanu pienācīgā stāvoklī".

Pieminekļu padomes priekšsēdētājs informēja, ka saņēmis informāciju no luterāņu draudzes pārstāvjiem, ka Daugavgrīvas cietoksnī savulaik atradusies arī luterāņu baznīca no koka, kurā sprediķojis mācītājs Ernests Gliks, kas 17.gadsimta beigās latviešu valodā pārtulkoja Bībeli latviešu valodā - tātad bijis viens no kristietības attīstītājiem Latvijas teritorijā.

"Ņemot vērā, ka šeit bijis vēl cits dievnams, sanāk, ka vajadzētu veidot vairāku konfesiju piemiņas zīmes Daugavgrīvas cietoksnī," sacīja Spārītis.

Padomes locekļi Baranovam norādīja, ka piemiņas vieta vēl ir saskaņojama gan ar valsts institūcijām kā Daugavgrīvas cietokšņa īpašnieku, gan pareizticīgo baznīcu.

Kā ziņots, Daugavgrīvas cietokšņa nomniece SIA "Aumeisteru muiža" vēlas piedzīt no Rīgas domes 59 455 latu zaudējumus, bet šo prasību patlaban noraidījusi Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta. Pasludināto spriedumu 30 dienu laikā no 8.oktobra būs iespējams pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

2005.gada martā Privatizācijas aģentūra ar cietokšņa nomnieku SIA "Aumeisteru muiža" vienojās par grozījumiem nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumā, kas paredz stingrākus nosacījumus arhitektūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā. Līdz ar to tika mainīti agrāk par valstij neizdevīgu atzītā nomas līguma nosacījumi, kuru 1999.gadā ar "Aumeisteru muižu" bija noslēgusi bezpeļņas organizācija VAS "Aizsardzības īpašuma fonds". Sarunas ar Daugavgrīvas cietokšņa nomnieku ilga vairākus mēnešus.

2006.gadā "Aumeisteru muiža" nebija veikusi visus uzdotos darbus Daugavgrīvas cietokšņa sakārtošanā. Savukārt pēc "Aumeisteru muižas" sniegtās informācijas, 2006.gadā Daugavgrīvas cietokšņa apbūves kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā ieguldīti 101 182 lati.