Pamatojoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Rīgas domes iebildumiem, Saeimas Tautsaimniecības komisija atsauca grozījumu Reklāmas likumā izskatīšanu 3.lasījumā un nodeva šo likumprojektu atkārtotai pārskatīšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, aģentūru LETA informēja LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.
Likumprojekts paredzēja, ka reklāmas izplatīšanas kārtību publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, nosaka Ministru kabinets, savukārt pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem būtu dotas tiesības tikai noteikt vietas, kurās tiek aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.
LPS kopīgi ar Rīgas domi norādīja, ka tādējādi tiek ierobežotas pašvaldību tiesības un netiks nodrošināta kontrole par reklāmas izvietošanu. LPS iesniedza priekšlikumu, ka "pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus par reklāmas izvietošanu publiskās vietās vai vietās, kas vērstas uz publisku vietu, nosakot reklāmas izvietošanu atbilstoši teritorijas plānojumam, pilsētvidei, ēku un būvju arhitektūrai, kā arī noteikt vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana".
Savā atzinumā LPS norāda, ka, izsakot Reklāmas likuma 7.panta trešo daļu šādā redakcijā: "Pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana", tiek pārkāpts likuma "Par pašvaldībām" 43.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās, ja tas nav paredzēts likumos.
LPS arī atgādina, ka reklāmu izvietošana pilsētvidē, jo īpaši vides un tīkla reklāmu, ir īpašs jautājums, kam nereti ir lokāls raksturs un kas lielā mērā ir atkarīgs no katras pilsētas arhitektūras un vides īpatnībām. Piemēram, Rīgas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa daļa un iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā, arī Cēsu un Kuldīgas vēsturiskie centri ir arhitektūras pieminekļi.
Piešķirot Ministru kabinetam tiesības noteikt reklāmas izplatīšanas kārtību publiskās vietās, pašvaldībai zūd jebkādas iespējas kontrolēt šo noteikumu izpildi, uzskata LPS. Pašvaldības varēs piemērot administratīvos sodus tikai par konkrētu preču reklāmu izvietošanu vietās, kurās tās aizliegtas ar saistošajiem noteikumiem. Šādā kārtībā tiek izlaists svarīgs posms - kontrole pār reklāmām, kas izplatītas neatbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
LPS uzskata, ka ir nepietiekami noteikt tikai reklāmu izplatīšanas kārtību un atsevišķu preču, pakalpojumu reklāmas ierobežojumus konkrētā vietā. Būtiskāk ir noteikt reklāmas objektu veidu izvietošanas principus pilsētā, konkrētajā vidē, kas veido individuālu, katrai pilsētai raksturīgu pilsētvidi, un to spēj tikai pašvaldība. Pašvaldība var elastīgi reaģēt uz izmaiņām, veicot situācijai atbilstošus grozījumus saistošajos noteikumos.