Līdz martam paredzēts nodot ekspluatācijā Daugavas stadiona ledus halli

© f64.lv, Dāvis Ūlands

Vēlākais marta sākumā ekspluatācijā būs nodota Daugavas stadiona ledus halle, kurā atradīsies divi hokeja laukumi, kas paredzēti 2021.gada pasaules čempionātam hokejā, trešdien žurnālistiem atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš pastāstīja, ka Daugavas stadiona ledus halles būvniecība arvien turpinās, un par būvniecības darbu atbilstību laika grafikam pagājušonedēļ pārliecinājās arī Starptautiskās Hokeja federācija (IIHF) eksperti.

Saskaņā ar līgumu vēl pēc ledus halles nodošanas ekspluatācijā notiks iekārtu regulēšana, kas paralēli ilgs vismaz vienu mēnesi.

Katru nedēļu notiekot būvsapulces, un viņš apliecināja, ka uz čempionātu arēna ar diviem ledus laukumiem būs gatava.

Severs atzīmēja, ka Latvijas valdība saistības par hokeja čempionāta posma rīkošanu Rīgā uzņēmās jau 2017.gadā. Tāpat viņš norādīja, ka ledus arēna Daugavas stadionā paliks arī pēc čempionāta, un to varēs izmantot treniņiem.

Jau ziņots, ka Daugavas ledus halles būvniecība tika sākta 2020.gada sākumā un tā ekspluatācijā jānodod līdz 2021.gada martam, lai maijā to varētu izmantot pasaules čempionāta hokejā vajadzībām. Ledus halle būs divos stāvos ar kopējo platību 9526 kvadrātmetri, paredzot tajā divus ledus laukumus hokejam un dažādu disciplīnu slidošanai.

Daugavas ledus halles būvdabus veic SIA "ARMS Group" un OU "RTS Infraehitus", būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", būvprocesu vadību un būvuzraudzību nodrošina SIA "CMB".

Visi darbi tiek veikti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" ietvaros. Projektu īsteno VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions". Kopējais projekta finansējums ir 67 560 868,06 eiro, tajā skaitā, ERAF finansējums 39 931 548,49 eiro, valsts budžeta finansējums 5 546 744,82 eiro, pašvaldības finansējums 1 500 000 eiro, privātais finansējums 1 725 134,98 eiro un neattiecināmās izmaksas 18 857 439,77 eiro.

Latvijā

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais