Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) parakstījis Parīzes klimata deklarāciju "Pilsētas, kas ved ceļu uz klimata neitralitāti" ("Cities leading the way to climate neutrality"), informēja Rīgas domē.
Deklarācija atjaunota par godu 2015.gadā parakstītā Parīzes nolīguma gadadienai. Pievienojoties šai deklarācijai, Rīga apliecina, ka ir gatava risināt klimata jautājumus šajā sarežģītajā pandēmijas laikā, norādot, ka tas ir viens no veidiem, lai veicinātu veselīgākas vides nodrošināšanu Rīgas iedzīvotājiem.
Deklarācija paredz, ka pilsētas pieņems atbildīgus klimata politikas lēmumus, kas kopumā palīdzētu ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem, kā arī panāktu klimata neitralitāti vēlākais līdz 2050.gadam.
Tas arī nozīmē pašvaldības iesaisti "Cities race to Zero" kampaņā veselīgai, elastīgai emisiju nulles līmeņa pārejai, kas tiek rīkota pirms samita šī gada novembrī Glāzgovā (Skotijā).
Sākot darbu Rīgas domes priekšsēdētāja amatā, Staķis noteica konkrētus mērķus, lai uzlabotu pilsētas pārvaldību izglītības un kultūras jomās, mobilitāti un infrastruktūru, pilsētvidi, vides aizsardzību, kā arī sociālo integrāciju.
"Kā galveno prioritāti esam izvirzījuši Rīgas infrastruktūras atjaunošanas plānu, kas iet roku rokā ar pilsētvides uzlabošanu, veicot galvenos investīciju projektus, kas vērsti uz klimata neitralitāti. Jaunā Rīgas pilsētas vadība ir nopietni pievērsusi uzmanību, strādājot pie nulles emisijas, tādējādi Rīgas un Parīzes deklarācijā paustie mērķi saskan," pauž Staķis.
Rīgas domē ir izveidota Klimata neitralitātes komisija, kas koordinē klimata un izmešu samazināšanas mērķus, iesaistot Rīgas domes struktūrvienības un aģentūras, kas ir atbildīgas par šīm jomām.
"Mūsu mērķis ir padarīt Rīgu par pirmo klimatneitrālu pilsētu Baltijas valstīs un līdz 2030.gadam būt starp pirmajām 100 klimata ziņā neitrālajām pilsētām Eiropā," uzsver Staķis.
Pirms pieciem gadiem radītā Parīzes nolīguma mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un tieši pašvaldības ir atbildīgas par pielāgošanos tādiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem kā karstuma viļņi, sausums un plūdi, ar ko saskaramies arvien biežāk.
Rīgas dienaskārtībā ir risinājumi par labu klimatam, videi un veselībai, piemēram, veidojot veloceliņus, investējot digitalizācijā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā, izveidojot ilgtermiņa mājokļu politiku, veicinot apzaļumošanu, kā arī sadarbojoties un daloties labās prakses pieredzē ar Eiropas pilsētām, norādīja pašvaldībā.