Berģu apkaimē meža vidū uzbūvēts jauns veloceliņš maršrutā Berģi-Upesciems-Langstiņi, taču tā vidū atstāts vecs elektrības stabs, kas apgrūtina riteņbraucējus.
Garkalnes novada domes arhitekts Jānis Dambis "LETA video" paudis, ka veloceliņš vēl nemaz neesot nodots ekspluatācijā - esot gatavi tikai tā posmi, kurus riteņbraucēji un gājēji izmanto jau patlaban.
"Tas, ka veloceliņa posmi ir gatavi, vēl nenozīmē, ka tas nodots ekspluatācijā. Tiklīdz celiņš tiks nodots ekspluatācijā, šādu vietu vairs nebūs," solījis Dambis.
Vietējie iedzīvotāji arī esot neizpratnē, kāpēc veloceliņš uzbūvēts meža vidū. Garkalnes novada domes pārstāve Ilesa Tiona "LETA video" skaidro, ka veloceliņš paredzēts tūrismam, savienojot tūrisma objektus, taču, ņemot vērā, ka šajā posmā nav ietves, celiņu izmanto arī gājēji.
Pie veloceliņa plānots izvietot arī piknika vietas, būšot arī norādes uz apskates objektiem, piemēram, veco Berģu skolu vai Tanku grāvi. Arī elektrības stabs, kas pašreiz "rotā" veloceliņu, tikšot novākts, un, kad objekts tiks nodots ekspluatācijā, velobraucēji pa to droši varēs pārvietoties, apgalvoja Tiona.
"Veloceliņam nevienā posmā nebūs stabu, tie tiks pārnesti ārpus veloceliņa," "LETA video" sacīja Tiona.
Pašreiz veloceliņš nav arī savienots ar ietvi pie Pleskavas šosejas - bruģējums beidzas dažus metrus no tās. Pašvaldībā to skaidro ar ieceri drīzumā šeit būvēt lielveikalu, pēc kura pabeigšanas veloceliņš tikšot saslēgts ar citām ietvēm, turklāt šo riteņbraucēju celiņu paredzēts savienot arī ar plānoto, bet vēl neizbūvēto veloceliņu pie Pleskavas šosejas.
Kā veloceliņa segums izmantots bruģis, nevis asfalts, jo tas gan labāk izskatoties, gan uz tā veidojas mazāk peļķu, norādīja Garkalnes novada pašvaldībā.
"Zem veloceliņa ir ļoti daudz komunikāciju sistēmu, un, ja pašvaldībai būs jāveic remontdarbi, tad bruģi būs vienkāršāk demontēt un pēc tam atlikt atpakaļ," paskaidroja Tiona.
Veloceliņa izbūves darbus bija iecerēts pabeigt 26.novembrī, tomēr, visticamāk, gala termiņu nāksies pārcelt, jo vēl jāierīko apgaismes objekti. Kopējās veloceliņa izmaksas pārsniegs 420 000 latu, lielāko daļu finansējuma nodrošina Eiropas Savienība.