Divas ģimenes Berģos jau 15 gadus cīnās par jumtu virs galvas, - ierēdņu nolaidības dēļ viņi dzīvo juridiski nereģistrētā, līdz ar to it kā neeksistējošā mājā. Zemes īpašnieks vēlas ēku nojaukt, bet nevar to izdarīt, kamēr īrniekiem nav ierādīta cita dzīvojamā platība, - informē laikraksts "Čas".
Aptuveni 15 gadus Berģu ielas 160/4.nama iedzīvotāji raksta dažādām instancēm un piedalās dažādās tiesas sēdēs, taču bez rezultāta. Ierēdņu nolaidības dēļ divas ģimenes ar maziem bērniem un gados jau veciem vecākiem var palikt bez pajumtes.
Cilvēki dzīvo bijušā pansionāta ēkā, cilvēki tajā izmitināti uz īres līguma pamata. Arī pašlaik it kā esot šāds īres līgums, problēmas vienīgi ar ēkas neesamību juridiski.
Ēkai nav inventarizācijas numura, līdz ar to nav arī mājas plāna, tās nav uzmērīto un uzskaitīto māju sarakstā. Instances jau 15 gadus norādot cita uz citu, bet lieta nekust no vietas.
Cilvēki namā dzīvo it kā likumīgi, maksā nama apsaimniekotājam īres maksu - vieni 18, citi - 30 latus mēnesī. Mājas iedzīvotāji saka, ka ēkai bieži mainoties apsaimniekotājs, pašreizējais atrodoties Daugavpilī. Ja gadoties kāda ķibele, nākoties braukt to risināt uz Daugavpili.
Ērtību namā nav - ir sausā tualete, ūdens no spices, toties dzīvokļus iedzīvotāji izremontējuši un iekārtojuši pašu spēkiem, labprāt sakoptu un iekārtotu arī nama apkārtni, taču baidoties to sākt, jo visu laiku dzīvojot "kā uz koferiem"
Pirms pāris gadiem ēkas kaimiņi paziņojuši par mantojuma tiesībām uz zemi zem ēkas un vēlmi nojaukt ēku. Tiesa viņu tiesības apstiprināja, tikai nepateica, kur izmitināmas divas ģimenes - kopumā 11 cilvēki.
Tiesas lēmums par ēkas nojaukšanu pieņemts laikā, kad ēka bija Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) pārziņā, bet pēc tās likvidēšanas 2009.gada 1.jūlijā to pārņēma Privatizācijas aģentūra (PA). Izvērtējot normatīvos aktus, PA konstatēja, ka lēmums par ēkas nojaukšanu nav likumīgs, jo mājā dzīvo divas ģimenes.
Pēc PA uzstādījuma, lai ēku varētu nojaukt, nepieciešams tajā dzīvojošajiem cilvēkiem ierādīt citu dzīvojamo platību, taču neviens normatīvais akts nedodot PA tiesības ierādīt viņiem citu dzīvojamo platību, līdz ar to PA nevarot izpildīt tiesas lēmumu. PA vairākkārt Rīgas domē esot vērsusies ar lūgumu par citas dzīvojamās platības ierādīšanu šīm ģimenēm, taču saņēmusi atteikumu, jo neesot likuma, kas ļautu Rīgas domei palīdzēt "grūtā situācijā nonākušām personām".
Faktiski dzīvojamā māja Berģos ir valsts īpašums, - to būvējis valsts uzņēmums - pansionāts "Berģi" un savulaik izmitinājis tur savus darbiniekus, diemžēl neveicot likumā paredzēto inventarizāciju. Tāpēc ēka skaitās nelikumīga būve.
Saskaņā ar likumu, ja ēku nojauc tās īpašnieks, viņam jāierāda cilvēkiem cita dzīvojamā platība. Šajā gadījumā tas jādara valstij, jo cilvēki dzīvo valsts īpašumā.
Līdzīga situācija bijusi arī ar dzīvokļu īrniekiem Pārdaugavā, kur tika nojauktas vairākas ēkas, lai atbrīvotu vietu Nacionālās bibliotēkas būvniecībai. Toreiz valsts piešķīra naudu dzīvokļu iegādei šiem cilvēkiem.
Berģu gadījumā strīds ir starp zemes īpašnieku un nelikumīgās būves īpašnieku - valsti.