Saeimā tiek izskatīts likumprojekts Par kultūras pieminekļu aizsardzību, kurā ierosināts arī ieviest nežēlīgu sodu – īpašniekiem atņemt sliktā stāvoklī novestus valsts kultūras pieminekļus.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis neslēpj, ka, iespējams, pietiktu ar dažiem precedentiem, lai īpašnieku – tā dēvēto graustu miljonāru – attieksme mainītos uz labo pusi. Arī pašlaik pret negodprātīgiem saimniekiem likumā ir paredzētas sankcijas, tomēr krietni maigākas – īpašumu var atsavināt, samaksājot kompensāciju īpašniekam. Tādējādi kultūras pieminekļa ieguvējs bez liekiem kreņķiem īpašumu var nolaist līdz kliņķim, lieki neriskējot, jo atsavināšanas gadījumā saņems kompensāciju. Treknajos gados kultūras pieminekļu sargu bažas izraisīja tendence uzpirkt sliktā stāvoklī esošos kultūras pieminekļus, kuri atrodas uz ienesīga zemesgabala. Ja nams uz tā nosvilst, zeme taču paliek. Arī tas bija viens no iemesliem, lai rosinātu grozījumus minētajā likumā.
Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti devās izbraukuma sēdē uz atjaunoto Kalnciema ielas kvartālu Rīgā, kurš tiek vērtēts kā veiksmīgs privātās iniciatīvas piemērs. J. Dambis Neatkarīgajai sacīja, ka komisijā pašlaik esot sapratne par šo jautājumu, taču, iespējams, jaunajā valdībā gan nāksies to skaidrot daudz pamatīgāk, kas būs nākamā kultūras ministra uzdevums. Viņš atzina, ka nelolo cerības likuma grozījumos ieraudzīt visus iesniegtos priekšlikumus, tomēr, ja tiks pieņemta daļa no tiem, arī tas būs sasniegums.
J. Dambis norādīja uz vēl kādu, pēc viņa domām, satraucošu faktu. Valsts kancelejas organizētajā funkciju auditā ierosināts pieminekļu uzraudzības darbu veikt nevis VKPAI speciālistiem, bet būvvaldes darbiniekiem. Tēlaini sakot, tas nozīmētu iecelt āzi par dārznieku. Tieši šādā gadījumā kultūras mantojums būtu apdraudēts, jo tā kultūrvēsturisko nozīmi nevērtētu attiecīgās jomas speciālisti, piemēram, arhitekti.