24 Rīgas nami ir siltuma parādu gūstekņi

Vēlā pēcpusdienā Rīgā vairāk nekā seši procenti namu pārvalžu apsaimniekošanā esošo ēku bija bez centrālapkures, tomēr līdz pat vakaram tika veikti norēķini ar akciju sabiedrību Rīgas siltums (RS).

Rezultātā šodien iedzīvotāji salst tikai 24 pašvaldības namos. Rīgas dome ir panākusi vienošanos ar RS, ka šajā rudenī siltumenerģiju piegādās arī tām ēkām, kuras nav nomaksājušas vēl par iepriekšējo sezonu. Tādējādi pašvaldība kļuvusi par nemaksātāju ķīlnieci, bet viņi savukārt – par siltuma parādu gūstekņiem.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā šodien paredzēts skatīt un apstiprināt grafiku, kā tiks atmaksāti pašvaldības ēkās dzīvojošo rīdzinieku parādi par patērēto siltumenerģiju. Kopējais piecu namu pārvalžu parāds RS šajās dienās bija vairāk nekā 600 000 latu. No tiem 200 00 latu pašvaldība siltumuzņēmumam jau samaksājusi, bet par atlikušo summu – 420 000 latu – panākta vienošanās, ka to RS pārskaitīs pakāpeniski. RS Informācijas daļas vadītāja Linda Rence vakar informēja, ka namu pārvaldes norēķinās ļoti aktīvi un tāpēc bija iespējams jau vakarpusē uzsākt sildīt līdz šim lielāko parādnieču – SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs, Mežciema namsaimnieks, Sarkandaugava, Avota nami un Valdemāra nami – ēkas.

Uz papīra situācija nešķiet traģiska – namu pārvaldes parādnieces nomaksājušas vairāk nekā 90 procentu, tomēr RS līdz šim siltumu nepieslēdza, ja vien bija parāds.

Un nebija nozīmes – tas ir liels vai mazs. Kaut arī Rīgas dome uzņēmusies atbildību norēķināties ar RS un pēc tam parāda summu piedzīt no namu pārvaldēm, tieši pēdējo ziņā ir izlemt, kuras ēkas visilgāk atstāt bez siltuma. Visticamāk – tās, kurām ir vislielākie nesamaksātie rēķini. Esot gan tādi "nami ziemcietīši", kuru iedzīvotāji pieprasot apkuri vēl nepieslēgt, kaut arī parādnieku tur nav. Tādējādi viņi cer ietaupīt, maksājot mazākus rēķinus. Tomēr, kā stāsta pašvaldības SIA Valdemāra nami un Rīgas centra apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Uldis Bārbalis, aizvadītajā piektdienā apkuri pieslēguši arī tiem, kuri vēlējušies dzīvot aukstumā, jo tika solīta ārgaisa temperatūra mīnusos un būtu nežēlīgi saldēt cilvēkus.

Namu apsaimniekošanas uzņēmumu vadītāji pašlaik ir norūpējušies, jo ēkas bez apkures ilgstoši atstāt nedrīkst, tās sāks bojāties. Piemēram, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs aģentūrai LETA izteicies, ka iedzīvotāji kā pagaidu izeju var dzīvokļos izmantot elektriskos sildītājus. Diemžēl vecās mājās elektrotīkli tādu pārslodzi var neizturēt, un, ļoti iespējams, izcelsies ugunsgrēki. Arī tāpēc apsaimniekotāji centās atrast visas iespējas, kā uzsākt apkurināt namus.

Izeja – kredītlīnija

Namu pārvaldes jau vismaz desmit gadu izmanto iekšējo kredītlīniju. Tā ir izdevīga, jo nav jāmaksā procenti. Tomēr pastāv iespēja, ka Rīgas dome, lemjot par kredītlīnijas limitu, to var arī nepalielināt, tāpēc namu apsaimniekošanas uzņēmumiem tik un tā jāmeklē varianti, kā atrast līdzekļus, lai norēķinātos parādnieku vietā. Šogad kredītlīnijas palielinājumu lūdza un arī saņēma SIA Sarkandaugava. Tas ir glābiņš pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumiem, jo dažām namu pārvaldēm kredītlīnijā līdzekļi paliek pāri, citām – pietrūkst. Iekšēji tos pārdalot, var samaksāt RS. Ja namu pārvaldes apvienos, tad kredītlīniju naudu saliks kopējā kaltā un ar to būs vienkāršāk rīkoties, uzskata U. Bārbalis. Citas izejas pašlaik nav, jo tiesāšanās velkas ilgi un ne vienmēr ir efektīva.

Bezcerīgā cīņa

"Dzīvojam tiesiskā valstī, un tiesa ir ceļš, kā cīnīties ar parādniekiem," saka U. Bārbalis. Diemžēl šis ceļš ir ilgs un arī dārgs – jāmaksā valsts nodeva, kas atkarīga no parāda lieluma, jāmaksā parādnieka vietā siltumuzņēmumam, priekšroka parādu piedziņā tiek dota bankām un tā tālāk.

Datu valsts inspekcija par pārkāpumu uzskatīja nemaksātāju publiskošanu, tāpēc to vairs nedara. Arī avansa maksājumus par apkuri prasīt no iedzīvotājiem nedrīkst. Pašlaik namu pārvaldes brīdina nemaksātājus, bet lielākoties viņi neliekas traucēties. U. Bārbalis stāsta, ka apsvēruši arī ieceri apstaigāt nemaksātāju dzīvokļus un izrunāties ar viņiem, taču jau tagad iespējams prognozēt, cik skaļas diskusijas tas sabiedrībā raisītu. "Parādniekam visi ir vainīgi, tikai ne viņš pats," atzīst U. Bārbalis.

Tiesa kā biedinājums

U. Bārbalis un arī SIA Juglas nami valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pavlovskis novērojis, ka, saņemot brīdinājumu par prasības pieteikumu tiesā, nemaksātāji sarosās un atrod naudu. Tādā veidā tiek samaksāti apmēram 33 procenti no esošajiem parādiem.

Ja brīdinājumi nelīdz, namu pārvalde parādnieku sūdz tiesā. Tiesas nenotiek ātri, paiet vismaz divi trīs gadi. Gadās arī tā, ka namu pārvalde ir neprecīzi noformējusi dokumentus prasības iesniegšanai tiesā, un tad process tiek sākts no sākuma. Tikmēr parāds krājas un kādam tas jānomaksā.

Rīgas domē iesaka veidot pašiem savas namu apsaimniekošanas biedrības un uzņemties tiesāšanos ar nemaksātājiem. Tomēr tie apsaimniekotāji, kuri jau gadiem darbojas šajā jomā, norāda, ka nav nekāda starpība, kurš uzsāk tiesvedību, jo tiesas tāpēc operatīvāk nestrādās. Tik un tā cīņa ar parādniekiem vilksies gadiem. Turklāt privātajiem apsaimniekotājiem nāksies lauzīt galvu, kur ņemt aizdevumu parādu nomaksai. Ar procentiem, protams.

Tagad iedzīvotāji uzsākuši tādu kā vietējo linča tiesu pret nemaksātājiem. Daži parādnieki pat sūkstoties namu pārvaldēs, ka bail iet mājās – kaimiņi draudīgi pieprasot samaksāt parādu.