Pēdējo 20 gadu laikā Rīgas centru pametusi trešdaļa jeb 33% iedzīvotāju, kas pilsētas attīstībai var sagādāt nopietnus izaicinājumus, norādīts ekonomistu, sociālo zinātnieku, antropologu, pilsētplānotāju un arhitektu pētījumā "Riga X".
Kā aģentūru LETA informēja pētījuma veicēji, domnīca "Certus" un arhitektu birojs "Ēters", pētījuma mērķis ir palielināt Rīgas ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, izstrādājot optimistisku un uz nākotni vērstu, tomēr reālu redzējumu par pilsētas attīstību turpmākajā desmitgadē.
"Starp Baltijas jūras reģiona valstu galvaspilsētām Rīga ir vienīgā, kurā iedzīvotāju skaits turpina kristies. Stokholmā iedzīvotāju skaits kopš 1990.gada ir audzis par 75%, Kopenhāgenā un Helsinkos - gandrīz par pusi. Arī mūsu kaimiņvalstu galvaspilsētās Tallinā un Viļņā kopš 2010.gada vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums," uzsver "Certus " valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.
Pētījumā identificēti un iezīmēti trīs galvenie nākotnes virzītājspēki Rīgas attīstībai tuvākajā desmitgadē - pilsētas kultūras ekonomika, topošā Rīgas studentu pilsētiņa Daugavas kreisajā krastā un plaukstošais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektors.
Pētījums rāda, ka viens no drošiem veidiem, kā atdzīvināt pilsētu, bremzēt negatīvo demogrāfijas tendenci un veicināt konkurētspēju, ir izmantot kultūru kā instrumentu pilsētas attīstībai.
"Kompaktāka un dzīvojamāka Rīga palīdzēs izbeigt talantu un darbspējas vecuma iedzīvotāju aizplūšanu uz Rietumiem un piesaistīs tai ļoti nepieciešamos jaunus ieguldījumus un darbavietas. Kultūra var kalpot kā dzinējspēks ekonomikai un talantu piesaistei, tā ir īpaši svarīga pilsētas dzīvojamības zīme," pētījuma rezultātus komentē pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.