Vāc parakstus par kādas Rīgas ielas nosaukšanu Mordehaja Dubina vārdā

 
©pexels.com

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par kādas Rīgas ielas nosaukšanu Mordehaja Dubina vārdā.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Armands Smagars. Parakstus plānots iesniegt Rīgas domē.

Smagars skaidroja, ka, viņaprāt, nepieciešams atzīmēt Dubina nopelnus Latvijas kā demokrātiskas valsts labā, jo viņš esot bijis "viens no retajiem mazākumtautību pārstāvjiem, kurš jau pirmajā Saeimā uzstājās un komisijās runāja tikai latviešu valodā".

Idejas autors norādīja, ka ar šīs iniciatīvas īstenošanu Latvija nosūtīs nākamajām paaudzēm "spēcīgu vēstījumu, veidojot tiltu pāri paaudzēm". Viņaprāt, tas būtu vēstījums par morāles vērtībām, dzīvi ar misijas apziņu, sabiedrisko darbu cēlu mērķu labā, neatlaidību, ticību un cilvēkmīlestību neatkarīgi no etniskās vai reliģiskās piederības, par Latvijas kā multikulturālas valsts tagadni, pagātni un nākotni, par vēstures veidošanos, - kā viens cilvēks spēj ietekmēt vai mainīt lietu virzību.

Tāpēc viņš rosina nosaukt vai pārdēvēt kādu ielu Rīgā Mordehaja Dubina vārdā.

Smagars uzskata, ka tādējādi tiks godināts Latvijas pilsonis Dubins, kurš "no drošas nāves ir glābis daudzus ebreju, palīdzot viņiem ieceļot Latvijā". Tāpat šādi tiks godināta arī uz Sibīriju izsūtīto un čekas nomocīto upuru piemiņa, jo arī Dubins mira izsūtījumā un apcietinājumā, norāda Smagars.

Ārlietu ministrijas (ĀM) mājaslapā izdevumā "Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana" uzsvērts, ka Dubins darbojies Tautas padomē un ir viens no Latvijas Republikas dibinātājiem. Kā ievēlēts deputāts viņš bijis pārstāvēts četrās pirmajās Latvijas Saeimās.

Izdevumā skaidrots, ka Latvijas Republikā līdz 1934.gada 15.maijam darbojās vairākas ebreju politiskās partijas. Visietekmīgākā no tām bija 1920.gadā dibinātā reliģiozi konservatīvā "Agudat Israel" (Izraēla apvienība), kuras līderis bija Dubins. Tā propagandēja ebreju reliģiozās tradīcijas, Latvijas iekšpolitikā sadarbojās ar Latviešu zemnieku savienību un tās līderi Kārli Ulmani, ar kuru Dubinu vienojusi arī personiska draudzība. 1929.gada beigās Dubins arī devies uz ASV, lai panāktu aizdevuma piešķiršanu Latvijai krīzes pārvarēšanai. Viņa misija bija sekmīga.

Pēc 15.maija apvērsuma visu ebreju politisko partiju darbība tika apturēta, taču Dubina vadītajai konservatīvajai "Agudat Israel" atļāva darboties kā organizācijai.

Jau 1940.gada augustā sākās Latvijas ebreju pilsonisko un politisko darbinieku aresti. 1941.gadā arestēja arī Dubinu. Apmēram puse represēto ebreju gāja bojā, viņu vidū arī Dubins otrreizējā izsūtījumā 1956.gadā.

Latvijas Okupācijas muzejā norāda, ka pēc Austrijas anšlusa 1938.gadā vairākiem simtiem ebreju līdz 1940.gadam izdevās pārbēgt uz Latviju. Muzejā akcentē, ka īpašu palīdzību Latvijā ieceļojušajiem ebreju bēgļiem sniedza toreizējais Rīgas ebreju kopienas vadītājs Dubins.