Rīgā izveseļojies būtisks skaits Covid-19 pacientu; inficētie vairs nav reģistrēti vēl 9 pašvaldībās

© Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Visvairāk jeb 25 no kopumā 47 atlabušajiem Covid-19 pacientiem reģistrēti Rīgā, kamēr vēl deviņās Latvijas pašvaldībās vairs nav reģistrēts neviens inficētais, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Visi iepriekš saslimušie ir atveseļojušies Grobiņas, Talsu, Mārupes, Jelgavas, Ozolnieku, Ķekavas, Skrīveru un Viļakas novados, kā arī Jēkabpilī.

Vienlaikus trīs iepriekšējā diennaktī no jauna inficētie ir reģistrēti Rīgā, Daugavpilī, kā arī vēl kādā pašvaldībā, kur inficēto skaits vēsturiski nav pārsniedzis piecu gadījumu robežu, tādēļ precīzs to skaits netiek atklāts. Inficētie ir vecumā no desmit līdz 19 gadiem, no 40 līdz 49 gadiem un no 50 līdz 59 gadiem.

SPKC aģentūrai LETA apgalvoja, ka pacients vecuma grupā no desmit līdz 19 gadiem nav saistīts ar nevienu mācību iestādi, sekojoši kāds Covid-19 gadījums ir reģistrēts tikai vienā mācību iestādē.

Atbilstoši SPKC skaidrojumam, izvirzīto hipotēžu vidū tiek pieļauts, ka šis gadījums varētu būt saistīts ar kādu iepriekš pašizolācijā esošu pacientu vai kādu audzēkni, kurš citu slimību dēļ nav apmeklējis skolu.

Līdz ar to pašlaik Rīgā ir reģistrēti 43 inficētie, bet Daugavpilī - 11. Kopumā ar Covid-19 saslimušie pašlaik dzīvo 35 Latvijas pašvaldībās.

Jau ziņots, ka pēdējās diennakts laikā, veicot 2395 Covid-19 testus, reģistrēti trīs jauni inficēšanās gadījumi, bet vēl 47 cilvēki pievienojušies izveseļojušos pulkam.ti.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka divi saslimušie ir Covid-19 slimnieka kontaktpersonas, bet viena persona atgriezusies no Krievijas.

Latvijā kopumā līdz šim veikti 267 700 Covid-19 testi, saslimušas 1432 personas, bet 1234 izveseļojušās. Līdz šim mirušas 35 personas, kam bija apstiprināta inficēšanās Covid-19.

Stacionāros šobrīd ārstējas deviņi Covid-19 pacienti, visi ar vidēji smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 207 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais