Zināms, cik lielas summas partijas iztērējušas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu aģitācijas kampaņās

© Ģirts Ozoliņš/F64

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu oficiālajā aģitācijas periodā politiskās partijas deklarējušas izdevumus, kuru kopējā summa sastāda 1 314 142,90 eiro, aģentūra LETA noskaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Vislielākos izdevumus deklarējusi partija "Gods kalpot Rīgai" (GKR), kas deklarējusi 163 419 eiro lielas saistības. Otrā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija, kuras aģitācijas izdevumi sastādīja 157 512 eiro, bet trešā vietā atrodas partija "KPV LV", kura iztērējusi 152 146 eiro.

Tālāk seko partiju apvienība "Attīstībai/Par!"/"Progresīvie" (APP) ar 150 588 eiro lielām priekšvēlēšanu saistībām, "Jaunā vienotība" - 137 102 eiro, apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK/Latvijas Reģionu Apvienība - 128 989 eiro, un Zaļo un Zemnieku savienība ar 127 318 eiro lielām saistībām.

Latvijas Krievu savienība deklarējusi 113 212 eiro priekšvēlēšanu tēriņu finanšu saistības, "Saskaņa" - 112 758 eiro, "Alternative" - 68 480 eiro, bet Centra partija - 2613 eiro saistības.

Četras sīkpartijas oficiāli aģitācijai nav iztērējušas ne centa.

KNAB informācija liecina, ka partijas atkarībā no savas individuālās pieejas lielākās summas tērējušas sevis popularizēšanai vides reklāmās un radio.

Partijas un partiju apvienības, kas iesniegušas deputātu kandidātu sarakstu, priekšvēlēšanu izdevumos oficiālajā aģitācijas periodā varēja tērēt līdz 171 706 eiro.

Savukārt ar partijām nesaistīta persona priekšvēlēšanu aģitācijai drīkstēja iztērēt līdzekļus, kas nepārsniedz 6450 eiro.

Birojā atzīmēja, ka pilnīga informācija par faktiskajiem politisko partiju un to apvienību tēriņiem, kas veikti pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām būs publicēta, tiklīdz politiskie spēki iesniegs KNAB vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas.

LETA jau rakstīja, ka atsevišķas partijas bija sākušas reklamēšanos Rīgas domes vēlēšanām vēl pirms bija stājies spēkā oficiālais aģitācijas periods. Līdz aģitācijas periodam likums partijām nekādus aģitācijas ierobežojumus neparedz. Izmaksas, kas partijai radušās saistībā ar līdz šim izvietoto politisko reklāmu, būs jāatspoguļo attiecīgās partijas gada pārskatā par 2020.gadu.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis APP apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un JV, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. APP saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija - katra pa četrām deputātu vietām.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais