Tikai nākamgad paātrinās Gaismas pils būvniecību

Valdība radusi iespēju pārdalīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) līdzekļus un šogad apgūt par 13 miljoniem latu vairāk. Savukārt būvnieki sola, ka papildu celtnieku pieņemšana būšot iespējama tikai nākamā gada sākumā. Tomēr jau tagad esot izdevies pieņemt vairākus pašmāju strādniekus. Pie Gaismas pils šobrīd rosās ap 160 celtnieku, neskaitot inženierus un tehnisko personālu. Visus viesstrādniekus būvnieki pārcēluši uz citiem objektiem.

Kultūras ministrs Ints Dālderis (Vienotība) slavē sevi, ka panācis vienošanos ar Nacionālo būvkompāniju apvienību (NBA). Tas nozīmējot ātrāku tempu, papildu strādnieku pieņemšanu, kā arī atjaunotu darbu vairākās maiņās, taču reālā situācija ir citāda. Proti, būvnieki vairākās maiņās strādā tikai tad, kad to paģēr tehnoloģiskās prasības – piemēram, monolītā betonēšana. "Nav jau tā, ka pulksten piecos pēcpusdienā visi noliek instrumentus un dodas prom. Celtnieki strādā tik ilgi, līdz darbs paveikts – reizēm pat līdz desmitiem vakarā," Neatkarīgajai paskaidro Nacionālo būvkompāniju apvienībā.

Šādas situācijas ir bijušas arī Gaismas pils lielajā betonēšanas laikā, kad celtnieku skaits pārsniedza 200. Tomēr kopš dramatiskā budžeta samazinājuma (līdzīgi kā daļā valsts iestāžu) bibliotēku ceļ no pulksten astoņiem rītā līdz pieciem vakarā. Situācija mainīsies, kad ēkai būs nodrošināta hidroizolācija. Tad strauji augs pieņemto cilvēku skaits. Jau tagad, pēc vienošanās par pārdalīto finansējumu ir dots signāls rūpnīcām un piegādātājiem, kas gatavo materiālus straujākai darbu izpildei.

NBA būs nepieciešami strādnieki iekšdarbu veikšanai, taču tie būšot tikai un vienīgi pašmāju celtnieki, nevis, piemēram, viesstrādnieki no Rumānijas vai Bulgārijas.

Šogad pirmajos trīs ceturkšņos norisinājusies Gaismas pils dzelzsbetona karkasa izbūve: radītas nesošās kolonnas, sienas, pārsegumi un jumta slīpo siju konstrukcijas sestā līdz devītā stāva līmenī, kas veido aptuveni 95 procentus no ēkas kopējā dzelzsbetona konstrukciju apjoma.

Celtniecība ir jāpabeidz divu gadu laikā – līdz 2012. gada valsts svētkiem. Gaismas pils būvniecība, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, valstij izmaksās 135,2 miljonus latu.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais