Rīgas domes vēlēšanās varētu kandidēt 14 partijas

© Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Šodien kā 11 politiskais spēks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pieteicās "Centra partija", informēja Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

"Centra partija" Rīgas domes vēlēšanām piedāvā tikai astoņus kandidātus. Ar pirmo numuru sarakstā kandidēs Jānis Valtervitenheims, kurš pieteikts kā "Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības Dzintars" prezidents, bet viņam seko Normunds Grostiņš un Andžejs Zdanovičs.

Savā programmā partija kā pirmo uzsver, ka tā ir oficiāli ierosinājusi atlaist Saeimu. Partija arī pozitīvi vērtējot to, ka tika atlaista Rīgas dome. "Rīgā 60 deputātu vietā piedāvājam 30 un Saeimā 100 vietā piedāvājam 50 deputātus. Tas dažos gados ietaupīs miljonus eiro," programmā raksta partija, lai arī pašvaldība par likumu izmaiņām nelemj.

Partija sola samazināt apkures izmaksas, salabot ielas, pakāpeniski ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu visiem rīdziniekiem un neļaut "rīkot praidus Rīgas centrā".

Rīt sarakstu iesniegšana Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām noslēgsies, un Kokins zināja teikt, ka pēdējā dienā savus sarakstus iesniegt plāno vēl trīs partijas - "KPV LV", "Jaunā saskaņa" un "Rīcības partija", tātad kopumā uz vietām pašvaldībā varētu pretendēt 14 politiskie spēki.

Līdz šim vēlēšanām reģistrēts partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts, Jaunā konservatīvā partija, "Gods kalpot Rīgai", partija "Saskaņa", apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts, "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, partija "Alternative", partija "Vienoti Latvijai" un Latvijas Krievu savienība.

Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties mājaslapā "rd2020.cvk.lv" un vēlēšanu nedēļā arī balsošanas iecirkņos.

Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām var iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un ir reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecas likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.

Lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam ir jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, - Rīgā ir jābūt reģistrētai dzīvesvietai bez pārtraukuma pēdējos 10 mēnešus, Rīgā ir jābūt nostrādājušam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz pēdējos četrus mēnešus vai Rīgā ir jāpieder nekustamajam īpašumam.

Kandidātu saraksts un tam pievienojamie dokumenti sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu, kurai piekļuves tiesības kandidātu sarakstu gatavotāji var pieprasīt Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijā.

Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt domē ievēlējamo deputātu skaitu. Rīgas domē jāievēl 60 deputāti, tādējādi maksimālais kandidātu skaits vienā sarakstā ir 63. Kandidātu sarakstam jāpievieno priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nepārsniedz 4000 iespiedzīmes.

Drošības nauda par kandidātu sarakstu Rīgas domes vēlēšanām ir 850 eiro. Drošības nauda tiek atmaksāta, ja kandidātu saraksts vēlēšanās iegūst vismaz vienu deputāta vietu. Pārējo sarakstu drošības naudu ieskaita pašvaldības budžetā.

Rīgas domes vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstiem nebūs numuru, bet kārtību, kādā sakārtojamas zīmes iecirkņos (kura saraksta zīme būs virspusē), noteiks izlozē.

Vēlēšanas notiks 29.augustā, kā arī dažas vai vairākas stundas dienā varēs balsot iepriekšējās balsošanas laikā no 26.augusta līdz 28.augustam.

Uzturoties balsošanas iecirknī, vēlētājiem būs jāievēro divu metru distance, jādezinficē rokas, jālieto mutes un deguna aizsegs. Vēlētājiem, kuriem nebūs sava sejas aizsega, iecirknī tiks izsniegta vienreizlietojamā sejas aizsargmaska.

Vēlētāji aicināti vēlēšanu iecirknī izmantot arī savus rakstāmrīkus, bet, ja vēlētājam šādas iespējas nav, iecirknī tiks nodrošināta katram vēlētājam sava pildspalva.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.