Līgo svinības 11. novembra krastmalā nenotiks
Šogad, sagaidot Līgo vakaru un Jāņu dienu, rīdzinieki aicināti vasaras pilnbriedu baudīt pilsētas dārzos un parkos, Lucavsalā, pludmalē, Ķīšezera krastā, Mežaparkā, kā arī iesaistīties dažādās kultūras iestāžu rīkotajās svētku aktivitātēs - piedaloties radošajās darbnīcās, apmeklējot izstādes, klausoties koncertus interneta tiešsaistēs un Līvu laukumā.
Šogad, lai izvairītos no lielas ļaužu pulcēšanās un ievērojot spēkā esošās distancēšanās prasības, netiks rīkots tradicionālais Zāļu tirgus un Līgo svinības 11.novembra krastmalā un Dzegužkalnā.
Raisot svētku noskaņu, divos galvaspilsētas kultūras centros apmeklētājiem atvērtas izstādes. Kultūras centrā "Iļģuciems" ir eksponēta TLMS "Ceplis" keramikas darbu izstāde "Jāņu dienu sagaidot", bet kultūras centra "Ritums" telpās, Jaunielā 29A, būs apskatāma TLMS "Rota" izstāde "Rotā, saulīt, Rotā", kurā izstādītie darbi īpaši veltīti saulgriežu laikam.
Tā kā šogad satikties lielajā līgošanas pasākumā 11.novembra krastmalā nebūs iespējams, Rīgas pašvaldība piedāvā ikvienam no 19.jūnija ļauties svētku noskaņai, klausoties pērnā gada pasākuma "Līgosim Krastmalā! Pirms 100 gadiem Daugavmalā…" lielkoncertu - Raimonda Paula joku dziesmu programmu "Viena tante teica". Tajā dzirdamas vairāk nekā 40 Maestro radītas dziesmas, kuras izpilda Latvijā populāri mūziķi un solisti. Šo notikumu atmiņā varēs atsaukt tīmekļa vietnē www.facebook.com/ligosimkrastmala.
Kultūras iestādes iedzīvotājiem piedāvā iesaistīties arī radošajās darbnīcās. Iepriecināt sevi vai draugus ar īpašu, tikai šiem svētkiem darinātu dekoru varēs ikviens, kurš no 9. līdz 30.jūnijam apmeklēs Rīgas Porcelāna muzeja "Līgo darbnīcu". Dalība un apmeklējums darbnīcā ir pēc iepriekšēja pieraksta un par maksu.
Svētku sajūtu Rīgā radīs arī vides mākslas objekta "Goda vārti" stāsts "Mans zelts ir manas tradīcijas", kas veltīts vienai no spēcīgākajām tautas tradīcijām - pirtniecībai. Pirts tautas dzīvesziņā ir kā svētnīca, kas atbaida visu ļauno un vairo labo. Līdztekus šim stāstam pilsētā par Līgos svētkiem liecinās pie apgaismes stabiem izvietotie karogi ar latviešu ornamentu - Saules zīmi, kas simbolizē mūžīgu kustību, dzīvības spēku, gaismu un harmoniju. Savukārt pilsētvidē lielformāta stendos būs redzami mākslinieka Reiņa Helmaņa veidotie plakāti, kura dizainā tiek izmantots stilizēts tautas deju elements - rotācijas attēlojums. Spirāle simbolizē attīstību un tiekšanos uz augšu pret gaismu, kas Līgo svētku laikā sasniegusi savu augstāko punktu.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments vēl ikvienam Līgo vakaru un Jāņu dienu sagaidīt kopā ar savējiem, baudot dabas pilnbriedu un godājot tautas svētku tradīcijas.