Saskaņā ar Rīgas attīstības plānu Rīgas brīvostas aktivitātes tuvāko gadu laikā no pilsētas centra tiks pārceltas uz Krievu salu. Projekta izmaksas ir 153 miljoni eiro, un tā īstenošanai puse finansējuma tiks ņemta no Eiropas kohēzijas fondiem. Plānots, ka 2014. gadā projekts tiks noslēgts.
Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja Aināra Šlesera aprēķiniem, ostas attīstīšana ļaus Latvijai tuvējos gados nopelnīt vairākus simtus miljonu latu. Piemēram, pērn, kad ekonomiskās krīzes ietekmē iekšzemes kopprodukts samazinājās par 20%, Rīgas ostā bija 10% pieaugums. Lielu ekonomisko grūdienu devusi piestātnes izbūve pie Žurku salas, kas ļāva saglabāt Rīgas konkurētspēju Baltijas tirgū. Proti, apkalpot mazos kuģus kļuva neizdevīgi, taču lielie kuģi seklās Daugavas dēļ līdz ostai nemaz nevarēja aizkļūt. Šobrīd iegrime Rīgas ostā ir 12 metri, pēc tam kuģus ar velkoņu palīdzību nogādā līdz Žurku salai, kur iegrime ir 14 metri. Īslaicīgais risinājums nodrošina, ka Rīgas osta spēj apkalpot Panamax tipa kuģus, kas ir lielākie kuģi, kādi spēj pārvietoties Baltijas jūrā. Rīgas tirdzniecības ostas priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš atklāj, ka šogad tiks piekrauti 40 šāda izmēra kuģi. "Katrs no tiem Latvijā atstāj vienu miljonu dolāru, tas nozīmē, ka Latvija šogad vien nopelnīs 40 miljonus dolāru," stāsta R. Kļaviņš. Pašlaik Rīgas ostā galvenokārt pārkrauj ogles, čugunu, metāla rūdu, taču nākotnē tas varētu būt arī sojas pulveris un jēlcukurs. Pateicoties Žurku salas piestātnei, izveidota 50 cilvēku liela flote. Kopumā ostā strādā vairāk nekā 800 cilvēku ar vidējo atalgojumu 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Krievu salas attīstības rezultātā darbavietu skaits varētu vēl pieaugt, turklāt Latvijas būvniekiem ir iespēja celt jaunos termināļus, kā arī Krievu salā iekārtot dzelzceļa atzaru un pievadceļu izbūvi. Tiesa, būvniecības konkurss ir starptautisks un nav garantiju, ka uzvarēs tieši Latvijas pārstāvji.
A. Šlesers norāda, ka tuvākajos piecos gados plānots Rīgā pārkrauto kravu apjomu dubultot no 30 miljoniem tonnu gadā uz 60 miljoniem tonnu gadā. Turklāt šie aprēķini esot pieticīgi. Krievu salā plānots būvēt četras daudzfunkcionālas beramkravu piestātnes, kuru kapacitāte svārstās no 20 līdz 22 miljoniem tonnu gadā. Lai īstenotu šo plānu, aktīvi būs jāpiedalās arī nākamajai valdībai. Paredzams, ka Ziemeļu koridora izbūve būs viens no 10. Saeimas lielākajiem projektiem.
Termināļus Krievu salā plānots izbūvēt no 2011. līdz 2012. gadam, bet 2013. gadā tiks pārceltas stividoru darbības. Savukārt 2014. gadā termināļi sāks pilnvērtīgi strādāt.