Karantīna sieviešu patversmē Rīgā noteikta iedzīvotāju satraukuma dēļ

© AP/SCANPIX/LETA

Viens no Covid-19 infekcijas perēkļiem atklātas sieviešu patversmē Rīgā, taču karantīna tur noteikta ne tik daudz epidemioloģisko iemeslu dēļ, bet apkārtējo iedzīvotāju sirdsmieram, vēsta LTV "Panorāma".

Rīgas patversmes sieviešu nodaļu Eiženijas ielā kopš 21.maija apsargā gan valsts, gan pašvaldības policija. Pēc tam, kad saslimšana ar Covid-19 konstatēja jau 12 patversmes klientēm un arī vienam darbiniekam, patversmē jau iepriekš noteiktos drošības pasākumus nomainīja karantīnas režīms.

“Patiesībā tas iemesls nebija tik daudz varbūt epidemioloģisks šajā gadījumā,” atklāj Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte. Lēmumu par karantīnu ietekmējis patversmes tuvumā esošo daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju satraukums.

“Kādreiz mēs laikam esam mazliet duāli savās izjūtās. Jo, no vienas puses, cilvēki saka - nost ar visiem ierobežojumiem, viss ir labi, pavasaris ir iestājies, saule spīd, Covid-19 ir beidzies. Bet tajā mirklī, kad kaut kas notiek mūsu māju tuvumā, mēs sākam satraukties un sakām - iesprostojiet viņus visus un ārā nelaidiet,” komentē Kondrāte.

Karantīna noteikta visām patversmes iemītniecēm, kas tajā pabijušas kopš piektā maija. Jaunas klientes netiek uzņemtas. Kāds tuvējo namu iedzīvotājs ziņo, ka, konstatējušas, ka patversme slēgta, viņas nakti pārlaiž tuvējā tramvaja pieturā uz soliņa.

Tāpēc vien, ka patversme jauniem klientiem šobrīd ir slēgta, gan nevienam uz ielas palikt nevajadzētu. Tā uzsver Rīgas domē, skaidrojot - ja kāds atnāk un interesējas, darbiniekiem būtu jāpastāsta par alternatīvām. “Mums ir nopirktas patversmes klientiem vietas vēl divās citās organizācijās. Tas nav tā, ka cilvēkiem tagad nav, kur palikt,” saka Kondrāte.

Latvijā

Diemžēl vairums mežu ugunsgrēku izceļas cilvēku rīcības dēļ. Turklāt runa ir arī par to, ka cilvēkos ir dusmas, viņi nezina, kā ar to tikt galā, un savas dusmas pauž, arī kaitējot dabai. Līdz ar to runa nav tikai par nejaušību, bet par to, ka tas notiek apzināti. Cilvēki ieliek kannas ar degvielu mežā un tās aizdedzina, gaida vēju, jo vējš padara ugunsgrēkus nekontrolējamus. Diemžēl statistika no Portugāles, Spānijas un Grieķijas liecina, ka meža ugunsgrēki sākas tieši vējainā laikā, intervijā aģentūrai LETA stāsta Mežu uzraudzības padomes (Forest Stewardship Council - FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns (Aidas Pivoriunas).

Svarīgākais