Strīda dēļ dažos Rīgas daudzstāvu dzīvojamajos namos nestrādā lifti

 
©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Starp SIA "Liftu alianse" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) radies strīds par liftu uzturēšanas līguma izpildi, kā rezultātā atsevišķos Rīgas daudzstāvu dzīvojamajos namos lifti nestrādā.

RNP savā mājaslapā publicējis informāciju, norādot, ka vairākās daudzdzīvokļu mājās tiek pārtraukta liftu lietošana, jo RNP secinājis, ka "Liftu alianse", ar kuru noslēgts līgums par liftu apkopi un nepieciešamo remontdarbu veikšanu, ilgstoši pilnā apmērā neizpilda noslēgtā līguma nosacījumus.

"Tiek kavētas liftu tehniskās apkopes un nepieciešamie remontdarbi, kas jāveic atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, tos veicot stingri noteiktos termiņos un piesaistot atbilstošas kvalifikācijas personālu," pauž RNP. Rezultātā patlaban lifti nestrādā vismaz trīs namos.

Uzņēmums norāda, ka nepieciešamo darbu izpildes kavēšana rada būtiskas neērtības RNP klientiem, kuri nereti spiesti ar kājām doties uz piekto, septīto, devīto un arī augstākiem stāviem, jo liftu ekspluatācija ir pārtraukta.

"Paradoksāli, taču "Liftu alianse" pārstāvji RNP klientiem norāda, ka problēmas darbu veikšanai ir saistītas ar viņu sniegto pakalpojumu apmaksu. Informējam, ka "Liftu alianse" maldina mūsu klientus, jo šā gada janvāra, februāra un marta rēķini apmaksai tika iesniegti tikai 24.aprīlī, kā arī aprīļa beigās iesniegtie rēķini neatbilst līgumā noteiktajiem nosacījumiem, tādējādi traucējot to apmaksāšanu arī šobrīd," pauž RNP.

Iesniegtie rēķini neatbilstot līgumā noteiktajiem nosacījumiem, tādējādi traucējot to apmaksāšanu arī šobrīd tādēļ, ka tajos norādīts citā valstī izvietots bankas konts, kas nav piederīgs reģistrētai kredītiestādei.

Pirms pārskaitīt naudu uz līgumā nenorādītu kontu, RNP vēlas pārliecināties vai tas tiešām ir piederošs uzņēmumam "Liftu alianse", īpaši ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par iespējamu uzņēmuma iesaisti naudas atmazgāšanā.

"Šķiet, ka uzņēmums ir pārāk aizņemts ar sazvērestības teoriju radīšanu, jo pagaidām skaidru atbildi no "Liftu alianse" neesam saņēmuši," norāda RNP. Lai iespējami ātrāk gūtu skaidrību un būtu iespējams norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, RNP ir vērsies arī Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu sniegt ziņas par to, vai "Liftu alianse" ir sniegusi informāciju par šī konta izmantošanu maksājumu veikšanai.

Ņemot vērā esošo situāciju ar līguma nosacījuma izpildi, plānoto darbu aizkavēšanos un radītās neērtības klientiem, RNP rūpīgi izvērtē visus līguma aspektus, tai skaitā arī paveiktos darbus un to apjoma atbilstību noslēgtajam līgumam. Pēc rūpīgas visu aspektu analīzes, netiek izslēgts, ka līgums tiks uzteikts.

Savukārt "Liftu alianse" valdes loceklis Uvis Dūmiņš norāda, ka RNP nodarbojas ar birokrātiju, jo "ja mājā apstājies lifts, bet liftā ieslēgts cilvēks, līguma esamībai vai neesamībai un pareizi noformētai dokumentācijai ar visiem parakstiem nav nekādas nozīmes, jo cilvēku ir jāevakuē."

Vienlaikus uzņēmums kritizē RNP darbu kopumā, norādot, ka RNP "pastāvīgi kavējas ar konkursu izsludināšanu par iepirkumiem un parasti darbinieki atļaujas ielaist nepilnības un kļūdas, kuru dēļ nākas atkal un atkal atkārtot iepirkuma procedūru īsos termiņos, pieverot ciet acis uz sīkam nepilnībām."

Kritizēta tiek arī kadru politika uzņēmumā, jo tā "noved pie totāla profesionāļu deficīta" un īpaši skaidri izpaudusies pēc kārtējās apsaimniekotāja valdes maiņas, "kad dienestā tika iecelti ļaudis, kam nav nekādas pieredzes dzīvojama fonda pārvaldē".

"Liftu alianse" arī norāda, ka RNP paustā informācija par radušos situāciju esot klaji nepatiesa un uzņēmums esot gatavs iesniegt visu nepieciešamu dokumentāciju.

""Liftu Alianse" nepārtrauca objektu apkalpošanu, kuri ir tās atbildībā, ne uz vienu dienu. Par spīti parādam, kas mērojams tūkstošos eiro no RNP puses, mēs turpinām darīt savu darbu, tāda veida sniedzot atbalstu Rīgas iedzīvotājiem," norāda Dūmiņš.

Viņaprāt, RNP pagaidu vadība "savdabīgi traktē līguma saturu", uzskatot, ka apkalpošanas līgums neparedz rezerves daļu un detaļu apmaksu.

"Tāpat RNP pagaidu vadītājs Ernests Saulītis diezgan savdabīgi traktē uzņēmuma brīvu izvēli attiecībā uz bankas izvēli - kārtējais piedāvājums apmaksāt rēķinus tika noraidīts ar izdomātu iemeslu: "Jums ir kaut kāda aizdomīga banka". Rezultātā šogad netika apmaksāts neviens rēķins," apgalvo Dūmiņš.

Kā ziņots, janvāra izskaņā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veica operatīvās darbības RNP galvenajā ēkā Aleksandra Čaka ielā 42 un uzņēmuma "Liftu alianse" telpās.

ENAP pērn sākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ko, iespējams, veikuši vairāki uzņēmumi, kas snieguši pakalpojumus RNP.

Izmeklētās darbības aptver ilgu laika periodu un izmeklēšana notiek par vairākus miljonus eiro lieliem darījumiem. ENAP izmeklēšanas procesā ir sadarbojies ar ārzemju partneriem un netiek izslēgtas iespējamas pēdas arī ārvalstīs.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Liftu alianse" pieder Babkinam. Uzņēmums 2018.gadā apgrozījumu palielinājis par 20%, sasniedzot 1 319 939 eiro, bet nopelnījis par 92% vairāk nekā gadu iepriekš jeb 1 214 689 eiro.

Pērn namu apsaimniekošanas uzņēmums "Hausmaster" un liftu ražotājs AS "Latvijas lifts-Šindlers" vērsās ENAP ar lūgumu izvērtēt RNP liftu iepirkumu.

Iesniegumā tik norādīts, ka "Hausmaster" kopā ar "Latvijas lifts-Šindlers" piedalījās pārvaldnieka organizētajā konkursā "Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana". Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot "Hausmaster" un "Latvijas lifts-Šindlers" piedāvājumu, tika noraidīti un konkurss izbeigts.

Neskatoties uz to, RNP divu nedēļu laikā pēc konkursa izbeigšanas organizēja jaunu konkursu - sarunu procedūru, kurā tika uzaicināti piedalīties vairāki uzņēmumi - SIA "Vidzemes lifts", SIA "Avva", SIA "Kone lifti Latvija", SIA "Lifts" un SIA "LVS centrs". "Hausmaster" un "Latvijas lifts-Šindlers" iesniegumā tiesībsargājošajām iestādēm norādīja, ka daļai no šiem uzņēmumiem ir tikai divi-trīs darbinieki, un dažu šo uzņēmumu apgrozījums nav lielāks par 50 000 eiro.

"Neskatoties uz to, ka "Latvijas lifts-Šindlers" un "Hausmaster" bija nepieciešamā kvalifikācija un resursi, lai piedalītos sarunu procedūrā, mēs nesaņēmām uzaicinājumu tajā piedalīties. Rezultātā līgums par liftu uzturēšanu, plānveida un avārijas remontu pakalpojumiem nākamo divu gadu laikā 8 300 000 eiro apmērā tika piešķirts SIA "Liftu alianse" - uzņēmumam bez pietiekamas pieredzes un resursiem šādu līgumsaistību izpildei, kuram ir tikai astoņi darbinieki," bija teikts iesniegumā.