Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Bez sastrēgumiem: būvēs pārvadu Sarkandaugavā

PAR KOKIEM. Daļai vietējo iedzīvotāju ir iebildumi pret koku izciršanu satiksmes pārvada teritorijā Sarkandaugavā © Aculiecinieka foto/Neatkarīgā Rīta Avīze

Vēl nedaudz, un Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuve Tilta ielā nemocīs šoferus un pasažierus sastrēgumos. Rīgas domes pagaidu administrācija atbalstījusi aizņēmuma izmantošanu Skultes pārvada būvniecībai Sarkandaugavā. Plānotais aizņēmuma apjoms – līdz 20,99 miljoniem eiro uz 20 gadu termiņu. Būvdarbus paredzēts uzsākt tuvākajā laikā.

Īstenojot projektu Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga-Skulte ar pievedceļiem, tiks uzbūvēts pārvads pār dzelzceļu un sakārtots ielu tīkls Sarkandaugavā. Vieta pārvada būvniecībai tika atvēlēta jau padomju laikā, bet līdz celtniecības darbiem tā arī netika.

2018. gadā tika rīkotas pat divas sabiedriskās apspriešanas. Tolaik vietējie iedzīvotāji bija nobažījušies par ielas pārbūves projektu, kura ietvaros, kā bija dzirdējuši, varētu nojaukt dažas ēkas un izbūvēt četru joslu maģistrāli tieši gar māju sienām. Viņus arī uztrauca iespējamā intensīvā smagā transporta kustība uz ostu.

Apstiprinātā projekta ietvaros plānots izveidot 770 metru garu pārvadu ar četrām kustības joslām starp Viestura prospektu un Tvaika ielu, kā arī izbūvēt un sakārtot visus krustojumus, pievedceļus, kuri skar jauno trasi. Projektā paredzēti arī uzlabojumi gājējiem, Viestura prospekta posmā no Meža prospekta līdz dzelzceļa stacijai Mangaļi tiks izveidota infrastruktūra velobraucējiem. Pārvadu plānots izbūvēt līdz 2022. gada beigām.

Savukārt biedrības Viestura prospekts 97 valdes priekšsēdētājs Guntars Jirgensons sūkstās gan par to, ka pārvada teritorijā tiek zāģēti koki, gan arī par to, ka pēc būvniecības varētu pasliktināties dzīves apstākļi. Viņš medijiem izsūtītā elektroniskā vēstulē raksta: «Nenoliedzot Sarkandaugavas transporta problēmu risināšanas svarīgumu, iebilstu, ka šādu lielu apjomu projektu realizācijas gaitā tiek ignorēts kādas iedzīvotāju daļas būtisku dzīves apstākļu pasliktināšanās fakts. Līdz šim procesu virzības gaitā no Rīgas domes un ar projektu saistīto organizāciju puses ir bijusi pilnīga vienaldzība par nama Viestura prospektā 97 iedzīvotājiem. Publisko apspriežu laikā netika ņemti vērā nama iedzīvotāju iebildumi un priekšlikumi.»

G. Jirgensons ir satraucies, ka Sarkandaugavas pārvada projekta realizācijas gadījumā viadukta uzbraucamā daļa būs tikai 15-20 metru attālumā no nama un iekļaus to no trijām pusēm. Tilts tiks uzbūvēts otrā līdz ceturtā stāva augstumā. «Nav grūti iedomāties, par kādām šausmām pārvērtīsies iedzīvotāju dzīve, kuriem gar pašiem logiem nepārtraukti brauks automašīnas. Turklāt projekta realizētāji vienmēr ir uzsvēruši, ka tilts jo īpaši ir paredzēts smagajam transportam, kas apkalpos ostu. Namam jau šobrīd trešā stāva līmenī ir plaisa. Jau pirms 10 gadiem, namu pārvaldes tehniskā inženiera vadībā ekspertu grupai vizuāli novērtējot, dots atzinums, ka situācija ir nopietna - namam ir nepieciešams veikt tehnisko ekspertīzi, pēc tam lemt par veicamajiem pasākumiem,» viņš norāda. Ēka būvēta 1972. gadā. Iedzīvotāji, pērkot dzīvokļus, neesot brīdināti, ka vide varētu mainīties.

Satiksmes departamentā atbild, ka pārvads šajā teritorijā bija plānots jau kopš padomju gadiem un nekas nav mainījies. Iegādājoties īpašumu, pircēji varējuši iepazīties par paredzēto plānojumu un izlemt - iegādāties mājokli vai meklēt dzīvesvietu citā mikrorajonā. Turklāt iedzīvotāji ir uzklausīti divās sabiedriskajās apspriešanās. Tajās viedokli izteica gan vietējie iedzīvotāji, gan citu Latvijas apdzīvoto vietu iedzīvotāji, acīmredzot tie, kuri īrē mājvietu Sarkandaugavā. Daļa nepiekrita, daļa piekrita koku ciršanai. Izskanēja arī citi ierosinājumi, bet tie būtiski sadārdzinātu projektu.

Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante saka - paredzēts iestādīt 150 koku, kā arī uzstādīt trokšņus slāpējošu sienu un trases tuvumā esošajās ēkās mainīt logus (tiesa, tikai no 5. stāva un uz augšu).

Pārvads būs, tā celtniecībā piesaistīta Eiropas fondu nauda, un visas neskaidrības bija iespējams noskaidrot vairāku gadu garumā.