Aptauja: 65% kravu un pasažieru pārvadātāju ir saskārušies ar satiksmes plūsmas problēmām

Rīgas plānošanas reģions piedalās starptautiskā projektā “Baltijas transporta loks” (Baltic Loop), kura mērķis ir uzlabot ātrāku savienojamību starp dažādiem transporta koridoriem, kas savieno Rīgu, Zviedriju, Somiju, Igauniju un Sanktpēterburgu Krievijā un ko izmanto kravu un pasažieru pārvadājumiem.

Lai apzinātu transporta pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un attīstības potenciālu, projekta ietvaros Latvijā veikta tranzīta un loģistikas nozares dalībnieku (sauszemes, ūdens un gaisa transports) un par nozari atbildīgo valsts un pašvaldību iestāžu aptauja. 65% aptaujāto atzina, ka saskaras ar problēmām, kas kavē transporta pārvietošanos.

Kā galvenie iemesli tiek minēta zema transporta jauda, ​​kas neatbilst satiksmes pieprasījumam (piemēram, satiksmes tīkla pārslodze, neatbilstoši kuģu ceļa izmēri, ceļa noslodzes ierobežojumi), satiksmes koncentrēšana noteiktā noslogotā maršrutā sastrēguma laikā, kā arī laika apstākļi, kas ir svarīgs kavējumu iemesls, it īpaši stipras lietus gāzes vai sniegs. Kā citas atbildes respondenti norādīja izbraukšanas vietas no Rīgas uz A2 un A6 automaģistrālēm.

Kā galvenos iemeslus, kas kavē transporta infrastruktūras attīstību, aptaujātie norādīja augstās investīciju izmaksas, finansējuma trūkumu investīcijām infrastruktūrā un dārgas inovatīvas tehnoloģijas. Starp lietām, ko vajadzētu uzlabot, tiek minētas ar robežu sķērsošanu saistīi pakalpojumi.

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti, lai sniegtu priekšlikumus, kā uzlabot satiksmi konkrētos transporta koridoros, neveicot apjomīgas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā, bet īstenojot dažādas ne-tehniskas aktivitātes (izmaiņas normatīvajos aktos, maršrutu un laika grafiku reorganizēšana, infrastruktūras izmantošanas shēmas pārplānošana u.c.).

Projektā Rīgas plānošanas reģiona loma ir saistīta ar starptautisku transporta mezglu sasniedzamības uzlabošanu, kas nākotnē sekmētu transporta sistēmu sakārtošanu un sastrēgumvietu samazināšanu. Ceļošanas un kravu pārvadājumu laika samazināšana vienlaikus ļautu sekmēt vides mērķu sasniegšanu - ļaus samazināt CO2 emisijas trīs Centrālbaltijas reģiona koridoros (ziemeļu, vidējā un dienvidu), tos padarot pievilcīgus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai. Turklāt projekta īstenošanas uzsākšana ir saistīta ar šo transporta koridoru nevienlīdzīgu attīstību, salīdzinot ar ziemeļu-dienvidu savienojumiem.

Projektā tiek apskatīti trīs koridori: Ziemeļu (Zviedrija - Somija un tālāk uz Sanktpēterburgu), Vidējais (Zviedrija - Igaunija un tālāk uz Sanktpēterburgu) un Dienvidu koridors (Zviedrija - Latvija - Igaunija un tālāk uz Sanktpēterburgu). No Latvijas projektā piedalās vēl Vidzemes plānošanas reģions un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Asociēto partneru lokā ir LR Satiksmes ministrija un Ventspils brīvostas pārvalde. Kopumā projektā iesaistīti septiņi partneri no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas. Projekta vadošais partneris ir Turku Universitāte Somijā.