Opozīcija neizslēdz Rīgas domes vēlēšanu atkārtotu pārcelšanu

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Sekojot infektologu ieteikumiem, valdošā koalīcija nolēmusi atkal pārcelt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datumu. Šoreiz uz 5. septembri. Ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienā šādi aicināja rīkoties Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču nu tās priekšsēdētājs Edgars Tavars pieļauj, ka arī šis datums var tikt mainīts.

Pēc tam kad koalīcija bija vienojusies par vēlēšanu datumu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norādīja, ka atbilstoši likumam 5. septembris ir pēdējais datums, kad ir iespējams rīkot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, jo vēlāk stājas spēkā likuma nosacījums - ja līdz kārtējām domes vēlēšanām palicis mazāk par deviņiem mēnešiem, tad jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija. Tas nozīmētu, ka pašlaik strādājošā administrācija galvaspilsētas sadzīvi vadītu vairāk nekā gadu.

J. Pūce akcentēja, ka personiski neatbalstīs vēl vienus likuma grozījumus, lai mainītu šo situāciju - noprotams, ka ministrs runāja par to, ka neatbalstīs likuma grozījumus par jauna ārkārtas vēlēšanu datuma noteikšanu, ja Rīgas domes vēlēšanu sarīkošanai 5. septembrī būtu radušies kādi šķēršļi.

Par to nav pārliecināts ZZS priekšsēdētājs Edgars Tavars. Politiķis norāda, ka pašlaik valdība vēl nav pieņēmusi nepopulārus lēmumus, bet tādi noteikti būs un visticamāk tieši uz vēlēšanu laiku.

«Ārkārtas situācijas izsludināšanu nevar uzskatīt par nepopulāru, tai ir arī rezultāti - slimnieku skaits būtiski nepieaug. Bet īstās sekas redzēsim pirms septembra, cilvēki būs palikuši bez darba, būs jāpieņem nepopulāri lēmumi,» saka politiķis, kurš uzskata, ka Rīgas domes vēlēšanu datums atkal var tikt pārcelts, ja valdošā koalīcija sajutīs, ka nepopulāro lēmumu ietekmē tās izredzes uzvarēt ir sarukušas līdz minimumam.

«Vēlēšanas visticamāk būs septembrī, ja koalīcija jutīsies stabili, bet neizslēdzu, ka varētu atteikties no šā lēmuma un ļaut vēlēšanām notikt līdz ar kārtējām vēlēšanām citās Latvijas pašvaldībās,» saka E. Tavars.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Rīgā no varas gāztās Saskaņas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs vēlētos, lai Rīgas domi patiešām vēlētu nākamgad līdz ar pārējām vietvarām. Viņš šo vēlmi skaidro ar neparedzamo jaunā koronavīrusa izplatīšanos un tā ierobežošanai noteikto pasākumu nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības apziņu, kas vēlētājiem laupītu jebkādu vēlmi interesēties par politiku. Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata - jo tālāk vēlēšanas tiks atliktas, jo lielāka ieguvēja būs tieši Saskaņa, kura priekšvēlēšanu aģitācijā valdošās koalīcijas partijas varēs vainot visās vīrusa izraisītajās nebūšanās.

Sākotnēji bija noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notiks 25. aprīlī, taču Covid-19 pandēmijas dēļ to datums tika pārcelts uz 6. jūniju, vienlaikus pieļaujot, ka vēlēšanu datums var tikt pārcelts tuvāk rudenim. Lai Rīgas domi ievēlētu 6. jūnijā, Centrālajai vēlēšanu komisijai jau nākamajā nedēļā tās būtu jāizsludina, līdz ar ko sāktos arī priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) skrupulozi uzskaitītu partiju tēriņus aģitācijai.

Reiz šis periods jau bija sācies, taču vīrusa dēļ tas tika pārtraukts, nosakot, ka partiju jau iztērētos līdzekļus birojs neattiecinās uz uzskaitāmajiem izdevumiem. Iepriekš visagresīvākā savā kampaņā bija Attīstībai/PAR! un Progresīvo alianse. Saskaņā ar KNAB apkopoto informāciju, šis saraksts līdz vēlēšanu datuma pirmajai pārcelšanai savu priekšvēlēšanu kampaņu bija saplānojis par 98,6 tūkstošiem eiro jeb 57% no pieļaujamā budžeta. Lielāko daļu no šīs summas - 52,1 tūkstoti eiro - partija bija iecerējusi tērēt vides reklāmās, bet 31,8 tūkstošus - radio.

Savukārt vispasīvākā bijusi ZZS. Tā, laikus prognozējot ārkārtējās situācijas izsludināšanu un vēlēšanu datuma atlikšanu, priekšvēlēšanu kampaņu vispār nebija uzsākusi.