Kaimiņš no kaimiņa – ar divu metru distanci

 
KAD DRĪKST. Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi publiskās vietās kopā uzturēties var: ne vairāk kā divas personas; personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā; vecāks un tā nepilngadīgie bērni, ja tie nedzīvo vienā mājsaimniecībā; personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus ©Rūta Kalmuka/ F64 Photo Agency

Informācija par Covid-19 gāžas aumaļām, tomēr cilvēkus joprojām interesē ikdienišķi jautājumi. Ikdienišķi tādā nozīmē, ka cilvēks grib būt pasargāts vidē, kurā viņš ikdienā uzturas. Arī kāpņu telpā. Arī daudzdzīvokļu mājas pagalmā.

Ministru kabinets (MK) ir apstiprinājis izmaiņas rīkojumā Nr. 103 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nosakot, ka ir jāievēro fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās, un koplietošanas telpās.

Sociālajos tīklos redzami asprātīgi video par to, kā kaimiņi distancējas: ieraugot sābri kāpņu telpā, lavās gar sienām, bēg viens no otra, cenšas paslīdēt cits citam garām, pagriezuši muguras.

Diez vai pašreizējos apstākļos būs daudz tādu, kuri atbalstīs kaimiņu burziņus kāpņu telpās, tomēr, lai būtu nepārprotami skaidrs, kā drīkst un kā nedrīkst rīkoties, MK rīkojumā noteikts, ka jebkurā sabiedriskā vietā - iekštelpās, ārtelpās, kā arī koplietošanās telpās - ir jāievēro savstarpēja divu metru distance, kā arī visi epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Tātad kāpņu telpās kaimiņiem, ejot pa kāpnēm, jāsamainās vietās, kur maksimāli iespējams ievērot divu metru distanci. It kā nedaudz jocīgi, tomēr drošības apsvērumu dēļ būtu ieteicams distanci ievērot, jo ir daudz cilvēku, kuriem noteikta nevis karantīna, bet pašizolācija. Viņi drīkst iziet no mājokļa, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Divu metru distance ir viena no tām.

Ekonomikas ministrija aicina māju iedzīvotājus:

*bez nepieciešamības neapmeklēt koplietošanas zonas, bet, tās apmeklējot, ievērot savstarpējo divu metru distanci;

*atturēties no lifta izmantošanas. Tomēr, ja izmantojat liftu, reizē var braukt tikai vienas mājsaimniecības iedzīvotāji;

*neapmeklēt bērnu rotaļu laukumus;

*nerīkot savās mājsaimniecībās svinības un citus pasākumus, kuru dalībnieki nav jūsu mājsaimniecības iedzīvotāji;

*ievērot personīgos epidemioloģiskās drošības pasākumus (mazgāt vai dezinficēt rokas pirms un pēc koplietošanas telpu apmeklējuma, šķaudot aizsegt muti ar vienreizlietojamu salveti utt.);

*iespēju robežās neaizskart koplietošanas virsmas (kāpņu margas u. c.). Ja no tā nav iespējams izvairīties, pēc saskarsmes ar šādām virsmām (durvju rokturi, koda durvju, lifta pogas, gaismas slēdži u. c.) izmantot dezinfekcijas līdzekļus, salvetes un rūpīgi nomazgāt rokas;

*drošības dēļ dezinficēt sava mājokļa ārdurvju rokturus, zvana pogu pašiem;

*sasveicinoties ar kaimiņiem, neizmantot rokasspiedienu vai apskāvienus.

Māju apsaimniekotāji un pārvaldnieki tiek aicināti:

*nodrošināt regulāru un pastiprinātu dzīvojamās mājas sanitāro apkopi un koplietošanas telpu durvju rokturu, kāpņu margu, lifta pogu, gaismas slēdžu, kodu paneļu, pastkastīšu u. c. koplietošanas virsmu dezinfekcijas pasākumus;

*informēt iedzīvotājus par veiktajiem drošības pasākumiem un to biežumu, izvietojot mājas iedzīvotājiem redzamā vietā sanitārās apkopes un dezinfekcijas pasākumu plānu. Iedzīvotājiem: pārliecinieties, vai jūsu daudzdzīvokļu nama kāpņu telpā tāds ir! Ja nav, tad vaicājiet apsaimniekotājam vai pārvaldniekam, lai informē, cik bieži tiek veikta sanitārā apkope un dezinfekcija;

*iespēju robežās izvietot kāpņu telpās roku dezinfekcijas līdzekļus, vienreizlietojamās salvetes;

*informēt mājas iedzīvotājus par nepieciešamajiem fiziskās distancēšanās pasākumiem un aicināt iedzīvotājus ievērot personīgos epidemioloģiskās drošības pasākumus;

*veikt tikai pašus nepieciešamākos, ārkārtas remontdarbus, lai izvairītos no iespējamas vīrusa izplatīšanās starp mājsaimniecībām un remonta speciālistiem;

*ārkārtējās situācijas laikā neveikt dzīvokļos esošo ūdens patēriņa skaitītāju un citu skaitītāju (arī siltuma maksas sadalītāji), kas nav komercskaitītāji, nomaiņu vai atkārtoto vai pirmstermiņa verificēšanu. Šos pasākumus varēs veikt pēc ārkārtējās situācijas beigām;

*atlikt arī skaitītāju (kas nav komercskaitītāji) dzīvokļos pārbaudes vai šādu skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos, kuros tie nav uzstādīti. Šos darbus varēs veikt pēc ārkārtējās situācijas beigām;

*nerīkot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces klātienē un ievērot citus pulcēšanās ierobežojumus ārkārtējās situācijas laikā.

KĀ UZKOPJ VALSTS IESTĀDES?

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nodrošina pastiprinātu uzkopšanu vairāk nekā desmit objektos, kur, ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī, strādā intensīvā režīmā klātienē. To vidū - Valsts policija, Veselības, Ārlietu un Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienests, robežkontroles punkti un citas valsts iestādes.

VNĪ informē, ka ēkās, kur darbiniekiem jāturpina darbs arī ārkārtas situācijā, uzkopšana notiek pastiprinātāk, tajā skaitā durvju rokturu, galda virsmu dezinfekcija un dezinfekcijas līdzekļu piegāde. Uzkopšanas darbi lielākajā daļā objektu notiek agrās rīta vai vakara stundās, kad ēkas darbinieki vairs savās darba vietās neatrodas, līdz ar to fizisks kontakts cilvēkam ar cilvēku faktiski nenotiek.

DER ZINĀT

Dzīvojamās mājas koplietošanas telpas un ārtelpas ir kāpņu telpa, gaitenis, ratiņu telpa, pagrabs, bēniņi, pazemes autostāvvieta, lifts, pagalms, zaļā zona, bērnu rotaļu laukums, autostāvvieta un citas teritorijas, ko lieto visi mājas iedzīvotāji.