Rīgas domes vēlēšanās dažiem Covid-19 radītā krīze var būt izdevīga

 
IZDEVĪGAS COVID POLITBLAKNES? Gods kalpot Rīgai kandidāts Rīgas mēra amatam Oļegs Burovs ir pārliecināts, ka, lūkojoties no saimnieciskā viedokļa, ārkārtas vēlēšanām jābūt pēc iespējas ātrāk ©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Rīgas domē varu zaudējusī Saskaņa un galvaspilsētas pašvaldību līdz šim neiekarojusī Zaļo un zemnieku savienība aicina atlikt ārkārtas vēlēšanas – pat līdz nākamajam gadam, kad paredzētas kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Partijas šādu iniciatīvu skaidro ar rūpēm par sabiedrības veselību un politiskajiem konkurentiem, taču politisko norišu vērotāji norāda arī uz ieguvumiem, kurus sola jaunā koronavīrusa radītās ārkārtējās situācijas diktētā vēlēšanu atlikšana un iespējamā atkārtotā atlikšana.

Jau vēstīts, ka līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Saeima lēmusi pārlikt plānotās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas uz 6. jūniju. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), izskatot likumprojektu, aicināja vēlēšanas atlikt līdz septembrim, bet Saskaņas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs aizvadītajā sestdienā mudināja tās atlikt līdz pat nākamajam gadam, kad vēlēs arī pārējās pašvaldības.

Stratēģisku politisko aprēķinu, ne tikai rūpes par iedzīvotāju veselību, šādos aicinājumos saskata politologs Filips Rajevskis, kurš uzskata, ka vēlēšanu atlikšana uz pēc iespējas ilgāku laiku visizdevīgākā ir Saskaņai.

«Saskaņai tas ir pavisam izdevīgi,» saka eksperts, kas norāda, ka, laikam ritot, Saskaņas tuvākā konkurente - paplucinātā Gods kalpot Rīgai - būs pagaisusi no vēlētāju atmiņām. «GKR ir visneizdevīgāk tik tālu atlikt vēlēšanas, ka Oļegs Burovs bija mērs, jo viņiem tas zīmols nav bijis tik spēcīgs,» skaidro F. Rajevskis.

Viņš arī uzskata, ka vēlākas vēlēšanas vājinātu arī citu pie varas esošo partiju izredzes, kuru vadīto ministriju pārstāvji pašlaik pilda pašvaldības administratoru pienākumus, bet viņu lēmumi var ietekmēt vēlētāju izvēli.

«Tas ir otrs faktors. Varam abstrahēties par lēmuma atcelt atlaides sabiedriskajā transportā pensionāriem saprātīgumu, bet viņiem nepatīk, ka tās tiek atņemtas, jo ir bail, ka tās atņems pavisam. Administratoriem tādā gadījumā būs jāveido arī Rīgas budžets, viņi neuzņemsies to apstiprināt ar deficītu, nepalielinās sociālos maksājumus, un tad uz viņiem varēs rādīt ar pirkstu, ka mēs - Saskaņa­ - bijām labāki. Covid būs arī aizslaucījis [bijušā Rīgas mēra Nila] Ušakova šmuces, kas gadu bija dienaskārtībā, bet vai tagad to kāds atceras? Tas viss aizslaucīts. Tādēļ viņiem tas ir visizdevīgāk,» valdošo koalīciju pārstāvošo administratoru lēmumu iespējamo ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem skaidro F. Rajevskis.

Jāatgādina, ka sabiedrības uzmanību piesaistīja arī Attīstībai/Par!, kuras pārziņā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārstāves Ivetas Zalpēteres iecelšana Rīgas izpilddirektora vietnieces amatā, īsi pirms no amata bija spiests aiziet ilggadējais izpilddirektors Juris Radzevičs. Pēc tam I. Zalpēterei tika uzticēta viņa pienākumu pildīšana.

Līdzīgās domās ir arī Gods kalpot Rīgai kandidāts Rīgas mēra amatam Oļegs Burovs, kurš ir pārliecināts, ka, lūkojoties no saimnieciskā viedokļa, ārkārtas vēlēšanām jābūt pēc iespējas ātrāk.

«Droši vien Saskaņa saskaitījusi visus variantus un konstatēja, ka tai labāk gadu sēdēt attālināti un kritizēt, jo tad viņiem ir lielākas izredzes uzvarēt vēlēšanās. Stāsts ir tikai par to,» saka O. Burovs, kurš uzskata, ka ārkārtas vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā septembra sākumā, pretējā gadījumā galvaspilsētā līdz nākamā gada pavasarim lēmumus pieņems administratori, kuriem vēlētājs nav devis mandātu.

«Mēs ļoti labi apzināmies, ka cilvēki šobrīd vismazāk domā par politiku un vēlēšanām, bet vēlēšanām jānotiek līdz 5. septembrim. Vajadzētu darīt visu, lai tā notiktu,» saka bijušais galvaspilsētas mērs.

To, ka aicinājuma atlikt vēlēšanas līdz nākamajam gadam pamatā ir vēss aprēķins, J. Urbanovičs noraida un apgalvo, ka altruistiski rūpējas par politiskajiem konkurentiem, kuriem vēlēšanas jūnijā, viņaprāt, ir ārkārtīgi neizdevīgas, bet Saskaņai nevajagot vieglas uzvaras.

«Saskaņai 6. jūnijs ir ļoti izdevīgs datums, jo cilvēki būs aizkaitināti. Tai krīzei nāk vēl citas blaknes, kas cilvēkus kaitina. Viņi nespēs objektīvi izlasīt Attīstībai/Par! programmu un nobalsot par viņiem. Rīgā pie varas esošie būs zaudētāji, un tā būs nesmuka zaudēšana, viņiem nebūs iespējas cīnīties. Ir retinātā Burova komanda, Attīstībai/Par! cer uz mūsu balsīm, bet viņiem, esot pie politiskās varas, tie īleni lien pa visām malām ārā. Līdz ar to mums tas ir izdevīgi, kad visi ir apbēdināti un atcerēsies miera laikus Ušakova laikā, kad transports brauca un slimniekus ārstēja,» saka J. Urbanovičs, kura teiktais gan sasaucas ar F. Rajevska un O. Burova situācijas vērtējumu, bet pieredzējušā politiķa retorikā cenšas iekļaut citu vēstījumu.