Pēc pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā" 3.kārtas realizācijas 93% Rīgas iedzīvotāju saņem kvalitatīvu dzeramo ūdeni, šodien preses konferencē apliecināja vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Vējonis atzina, ka projekts nebija vienkāršs un tā īstenošanas gaitā nācās risināt vairākas problēmas, tostarp strīdus ar zemes īpašniekiem, bet nu projekts ir noslēdzies. Jaunie pieslēgumi novērsīšot iespējamos vides piesārņojumus.
"Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa uzsvēra, ka projekta pirmā kvalitāte ir dzeramā ūdens kvalitāte, bet otrā - iedzīvotāju vides kvalitāte. Viņa uzsvēra, ka pēc projekta pabeigšanas nenoliedzami ūdens kvalitāte Rīgā ir uzlabojusies un patlaban galvenais esot iedzīvotāju vēlme pieslēgties šīm jaunajām vietām, lai centralizēti saņemtu ūdeni un kanalizācijas pakalpojumus.
Vaicāta, cik finansiāli pieejama ir šī pieslēgšanās, Kalniņa atzina, ka tā ir ļoti liela problēma, jo izmaksas esot pietiekami dārgas, tādēļ iedzīvotāji ir visai kūtri pieslēgties šiem centrālajiem pakalpojumiem. "Rīgas ūdens" jau esot vienojies ar SIA "Ģeometrs" par iespējām samazināt izmaksas tehnisko projektu izstrādei. Tāpat uzņēmums nākšot klajā ar iniciatīvu izstrādāt Rīgas domes saistošos noteikumus, paredzot slēgt ar iedzīvotājiem pieslēguma maksas līgumus. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji uz nomaksu varētu izstrādāt un ieviest šos projektus, lai saņemtu "Rīgas ūdens" sniegtos pakalpojumus.
Lai arī sākotnēji uzņēmuma pārstāvji izvairījās konkrēti nosaukt naudas summas, ar kurām iedzīvotājiem būtu jārēķinās, lai tiktu pie centrālā ūdens, tomēr Kalniņa atklāja, ka vidēji tās sasniedz 600 līdz 1000 latu, citviet pat 2000 latu, kas ir atkarīgs no tā, cik tālu atrodas iedzīvotāja īpašums no jaunizbūvētajiem pieslēgumiem. 25-30% no šīm izmaksām veido tehnisko dokumentu sakārtošana.
Projekta īstenošanas laikā - no 2006.gada līdz pagājušā gada nogalei - ir izbūvētas jaunas komunikācijas Dārzciemā, Šampēterī, kā arī paplašinātas komunikāciju iespējas Mežaparkā, Mārupē un Čiekurkalnā. Kā uzsvēra Vējonis, ļoti svarīgi pieslēgties centrālajiem kanalizācijas un dzeramā ūdens pakalpojumiem ir tieši privātmāju rajoniem, jo privāto urbumu ūdens kvalitāti neviens nepārbauda. Gadījumā, ja notiek kāda avārija, kaimiņš var saņemt sliktas kvalitātes ūdeni.
"Rīgas ūdens" projektu attīstības direktors Aivars Zants pastāstīja, ka projekta realizācijas gaitā ir izbūvēti aptuveni 70 kilometri jaunu komunikāciju, bet, piemēram, Dārzciemā no aptuveni 1000 mājsaimniecību interesi par pieslēgšanos izrādījuši visai maz iedzīvotāju. Savukārt Mežaparkā un Mārupē pieslēgušies aptuveni 50% no tiem, kuriem bija iespēja to izdarīt.
Lai arī šodien tika runāts par jau paveikto projektu, kura kopējās izmaksas bija 81,2 miljoni eiro (56,8 miljoni latu), amatpersonas jau raugās nākotnē un cer drīzumā sākt projekta 4.kārtu.
Nākamajā projekta kārtā, kas varētu ilgt līdz 2013.gadam, paredzēts sakārtot ūdenssaimniecību Bolderājā, Baltezerā, Mārupē un Katlakalnā. Projekta tehniskā dokumentācija jau ir sagatavota, bet patlaban tiek gaidīta atbilde no Vides ministrijas. Vējonis to solīja sniegt vēl šomēnes.
Vērienīgā projekta realizācijas gaitā, laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam, dažādos Rīgas pilsētas rajonos ritēja 12 projektā iekļauto komponenšu izpildes darbi. Projekta realizācijā galvenais uzsvars tika likts uz ūdensvada un kanalizācijas tīkla renovāciju, kā arī tīklu paplašināšanu Rīgas pilsētas rajonos, kur agrāk centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi nebija pieejami.