Šīs nedēļas nogalē Rīgas domes (RD) Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš saņems atzinumu ar Dienvidu tilta izmaksu izvērtējumu. Vismaz divi no secinājumiem varētu būt par nepamatotu melnā metāla sadārdzinājuma iekļaušanu vairākās pozīcijās, kā arī par inflācijas piemaksas koeficienta koriģēšanu.
Taču tilta sadārdzinājumu noteica pašas Rīgas domes lēmums 2006. gadā. Pašlaik nav zināms, kurus par potenciāli vainīgajiem būs atzinuši pašvaldības algotie eksperti.
Paklūp pret melno metālu
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Juridiskā pārvalde ir noslēgusi līgumu ar advokātu biroju Grunte un Cers par ekspertīzi Dienvidu tilta pirmās kārtas izvērtēšanai un lielu daļu analīzes veicis ekonomists Uldis Osis. Tomēr sākotnējais slēdziens tika atdots ekspertiem papildināšanai. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka juristi un ekonomists norādījuši tik krasi atšķirīgus aprēķinus par būvniecības finansēšanas sadārdzinājumu, ka viņiem ieteikts nonākt pie loģiskāka kopsaucēja. Tomēr, cik zināms, eksperti apšaubījuši, vai melnā metāla sadārdzinājumu tiešām vajadzēja iekļaut vairākkārt. Arī RD Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks nav noliedzis, ka melnā metāla sadārdzinājums paredzēts vairākās pozīcijās. To apstrīd akciju sabiedrības Dienvidu tilts valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, sakot, ka līgumā ar RD Pilsētas attīstības departamentu šādi nosacījumi ir iestrādāti, abpusēji vienojoties. Par sadārdzinājumu, iespējams, tiekot uzskatīts satiksmes objektu inflācijas koeficients, kurš piemērots arī melnajam metālam. "Melnā metāla cenas tika fiksētas atbilstoši līguma slēgšanas brīdim. Bet tilts nav tikai asfalts un šķembas, tie ir arī, piemēram, nožogojuma elementi. Tātad inflācijas koeficients varētu būt niecīgs – 0,01 procents. Normālam cilvēkam tas ir saprotams, tā ir normāla loģika, nevis izšķērdēšana," viņš izklausījās sašutis.
Pārbaudes turpinās
Saistībā ar Dienvidu tilta celtniecību ierosinātas vairākas pārbaudes. Piemēram, Valsts policijas (VP) Ekonomikas policijas pārvaldē jau aprīlī sākts kriminālprocess par iespējamiem pārkāpumiem tilta būvniecībā. Turpinās pirmstiesas izmeklēšana un publiskojamu jaunumu nav, saka VP preses nodaļas pārstāve Linda Neimane-Zobena. Pavasarī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti izsauca RD amatpersonas, lai skaidrotos par finanšu resursu izlietošanu Dienvidu tilta būvniecībā. Viens no komisijas dalībniekiem Ingmārs Līdaka vakar atzina, ka komisija neko neesot noskaidrojusi un nolēmusi sagaidīt tiesībsargājošo institūciju secinājumus. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija jūlijā pavēstīja, ka atkarībā no uzsāktā kriminālprocesa rezultātiem tā izvērtēs nepieciešamību vērsties tiesā pret RD amatpersonām par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Arī RD Pilsētas attīstības departaments veidoja savu izmeklēšanas komisiju. Un tas viss tāpēc, ka Valsts kontrole paziņoja – Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdēti vairāk nekā 27 miljoni latu. RD norāda, ka šī summa attiecas uz 20 gadiem, līdz pašvaldība norēķināsies ar tilta būvniekiem. Kā atzina A. Konošonoks, reālais sadārdzinājums ir apmēram 12 miljoni latu uz inflācijas, valūtas un melnā metāla cenu svārstību rēķina.
Ar ko tiesāsies dome?
Līdz šim izskanējis, ka Rīgas dome varētu lemt par zaudējumu piedziņu. No kā gan? 2006. gadā, kad RD vadīja Aivars Aksenoks, tika pieņemts lēmums Par Dienvidu tilta būvniecībai piemērojamā inflācijas piemaksas koeficienta koriģēšanu, kurā ietvertas formulas, kā aprēķināt šo koeficientu vairākus gadus uz priekšu. Par nobalsoja 40, pret – deviņi deputāti. Piemēram, Modris Lujāns iebilda, ka būvnieku prasībām piekāpties nevajag. Natālija Jolkina izteicās, ka inflācijas koeficients kā darba vērtības sadārdzināšanās noteikšanas princips bija pašu būvētāju piedāvāts un nav skaidrs, cik pamatota ir tā piemērošana tilta būvdarbu apmaksai. A. Aksenoka pēctecis Jānis Birks konsekventi atsaucās uz būvnieku prasībām, kuras noslēgto līgumu dēļ vajadzējis pildīt, pretējā gadījumā viņi tiltu neceltu. Vai līgums noslēgts būvnieku interesēs, bijušais vicemērs Aivars Guntis Kreituss bija spiests atzīt: "Zināmā mērā tā ir." A. Konošonoks pārmetumus būvniekiem netieši akceptēja, sakot, ka līgums ar būvniekiem noslēgts Pilsētas attīstības departamenta bijušā vadītāja Viļņa Štrama uzdevumā un "būvnieki rakstīja vēstules, ka vajag kompensēt [inflāciju], jo līgumā nebija iestrādāti mehānismi, kā to darīt". Tāpēc jo interesantāk, kurš tiks atzīts par vainīgu RD neizdevīga līguma slēgšanā.