Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Politisko atbildību par Rīgas domes atlaišanu nesaskata

© Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Partijām pakāpeniski iepazīstinot ar saviem kandidātu sarakstiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kļūst skaidrs, ka uz atkārtotu ievēlēšanu galvaspilsētas pašvaldībā kandidē vairums to deputātu, kuru darbības vai bezdarbības dēļ dome tika atlaista. Vairums tajā morāli ētiskas dabas konfliktu nesaskata.

Pirmā ar pilnu savu sarakstu vēlētājus iepazīstināja desmit gadus tandēmā ar Saskaņu Rīgu vadījusī Gods kalpot Rīgai. No 63 sarakstā iekļautajiem kandidātiem septiņi, ieskaitot kandidātu mēra amatam Oļegu Burovu un trīs nedēļas pašvaldības stūri turējušo Daini Turlo, ir ar Saeimas lēmumu atlaistās domes sasaukuma deputāti.

Sarunā ar Neatkarīgo O. Burovs neslēpa, ka partijā jautājums, vai atlaistajiem deputātiem būtu jāuzņemas politiskā atbildība un jāatturas no kandidēšanas šajās vēlēšanās, nav aktualizēts. Politiķis ir pārliecināts, ka, Rīgas atslēgām nonākot GKR rokās, organizācijas biedri darījuši visu iespējamo, lai labotu pilsētas pārvaldes mehānismā ielaistās kļūdas, un darījuši to veiksmīgi.

«Piemēram, kamēr Dainis Turlais vadīja domi, tika izdarīts ļoti daudz no tā, ko nedarīja pārējie - sāka runāt ar opozīciju, asi kritizēja [Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja Emīla] Jakrina iecelšanu Rīgas satiksmes pagaidu valdē [..]. Neuzskatu, ka viņiem visu mūžu vajadzētu justies vainīgiem par Rīgas domē notikušo. Tas pats par mani. Biju deputāts 2,5 gadus, es gribēju mainīt šo sistēmu, to vēlējās arī mani kolēģi. Tie, kuri nebija tam gatavi, tie aizgāja un balotējas no cita saraksta. Mēs esam gatavi mainīt situāciju un zinām, ko mainīt, mēs neredzam nekādu politisku vainu, kuru uzņemties, un aiziet no politikas,» saka O. Burovs.

Viņa piesauktie partiju pametušie un nu citā sarakstā kandidējošie deputāti ir Vjačeslavs Stepaņenko, Eiženija Aldermane, Andrejs Kameņeckis un Igors Solomatins, kurus savā paspārnē paņēmusi Saskaņa. Šīs organizācijas vēl līdz galam neizveidotajā sarakstā kandidēs vismaz 19 atlaistie domnieki.

Jānim Urbanovičam, kas par partijas priekšsēdētāju kļuva aizvadītā gada nogalē, šāds lietu izkārtojums nav pieņemams.

Viņš uzskata, ka atlaistajiem deputātiem nevajadzētu kandidēt šajās vēlēšanās, jo dome, vismaz daļēji, tika patriekta tieši viņu dēļ. Viņa pozīcija ar partijas valdes vairākuma balsīm tika noraidīta.

Atlaistos deputātus savā sarakstā iekļaus arī Jaunā Vienotība, kuras Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis vienlaikus ir arī vienīgais atlaistās domes opozīcijas partiju iepriekšējo vēlēšanu mēra kandidāts, kas palicis lojāls savam mandātam un partijai. Bez viņa atkārtoti uz domi kandidēs arī Inese Andersone, Olafs Pulks un Lauris Ērenpreiss.

V. Ķirsis uzskata, ka viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam nav nekādu morāli ētisko šķēršļu uz vēlēšanām virzīt atlaistos domniekus.

«Jāatgādina, ka Rīgas domi atlaida Saskaņas un Gods kalpot Rīgai dēļ, kas desmit gadus Rīgu veda tur, kur tā nonākusi. Viņiem noteikti vajadzētu izvērtēt savu darbību Rīgas domē. Savukārt mums, kas cīnījās pret to visu, ir tīra sirdsapziņa attiecībā uz Rīgu. Neredzu iemeslu, kāpēc lai nekandidētu,» skaidroja V. Ķirsis.

Savu kopējo sarakstu turpina veidot arī Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība (LRA), un par tajā, iespējams, iekļaujamajiem politiķiem trūkst informācijas, taču apvienības kandidāts vicemēra amatam, LRA līderis Edvards Smiltēns ir pārliecināts, ka atlaistajiem domniekiem nav nekādu barjeru kandidēšanai ārkārtas vēlēšanās. «Kandidēt viņiem ir tiesības atbilstoši likumam - mēs esam brīva demokrātiska valsts,» lakonisks ir politiķis.

Arī politologs Filips Rajevskis ir pārliecināts, ka atlaistajiem deputātiem nav morāli ētisku šķēršļu atkal censties tikt ievēlētiem pašvaldībā. «Šeit nav morāli ētisku problēmu. Katrs deputāts individuāli pārstāv vēlētāja intereses. Ir pilnīgi iespējams, ka, domē ievēlot daļu jaunu cilvēku, atklāsies, ka tās pašas partijas, kas iepriekš strīdējās, spēs sastrādāties. Turklāt, ja viņiem nebūtu iespēja atkal kandidēt, viņi būtu iekrampējušies pie krēsliem, viņi necenstos pašatlaisties, kaut gan labi redzams, ka tas ir vienīgais ceļš, un mēs kā vēlētāji būtu zaudētāji,» saka eksperts.