Uz ielām: sāls vai bez sāls

Diskusijas par to, vai ielas un ietves būtu kaisāmas ar sāls un smilts maisījumu, ilgst gadu gadiem. Ir izskanējuši visdažādākie argumenti, bet līdz šim uzvarējis viedoklis, ka no iesālītām ielām nevar atteikties.

Nav līdzējusi arī Latvijas iedzīvotāju iniciatīva atteikties no ielu sālīšanas un sāls vietā pilsētu ielās izmantot smiltis. Tiek apelēts ar sāls sabojātiem apaviem, rūsējošu mašīnu virsbūvi, ēkām, suņu ķepām. Tomēr sāls ir lēts pretslīdes materiāls. Pēc atbildīgo institūciju uzklausīšanas deputātu vairākums norādīja, ka ir jāatrod balanss sāls izmantošanā, taču atteikties no sāls izmantošanas nav iespējams, jo tas radīšot dažādas praktiskas grūtības.

Rīgas domē jau pēta

Februārī diskusija par ceļu uzturēšanu notika arī Saeimas Vides un klimata apakškomisijā. Ziņu aģentūra LETA informē, ka par ceļu uzturēšanu atbildīgās iestādes nesaskata iespējas atteikties no sāls izmantošanas brauktuvju kopšanai ziemā, tomēr Saeimas Vides un klimata apakškomisijas deputāti ir nolēmuši vērsties Rīgas domē, mudinot izmantot mazāku sāls apjomu. Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma jau tiek veikts pētījums par alternatīvu tehnoloģiju sāls kaisīšanai izmantošanu pilsētu ielās. Līdzīgi pētījumi ir notikuši iepriekšējos gados, un ne viens vien. Tik un tā neviens cits ekonomiski izdevīgāks pretslīdes materiāls par sāls un smilts maisījumu nav izvēlēts lietošanai.

Vienā no pēc Rīgas domes pasūtījuma veiktajiem pētījumiem norādīts, ka apmēram vienādu izmaksu amplitūdā nav citas tehnoloģijas, kas nodrošinātu sālim līdzvērtīgu pretslīdes efektu. Pasaulē tiek izmantots sāls jeb nātrija hlorīds, savukārt, lai mazinātu hlorīdu negatīvo ietekmi, ir piemēri, kur maisījumam tiek pievienoti fosfāti. Tomēr visu nosaka izmaksas. Būs vielas, kas vairākas reizes sadārdzinās sāls maisījuma un tam pievienoto neitralizējošo vielu izmaksas.

Rīgas domes Satiksmes departaments eksperimentāli sācis neizmantot sāli atsevišķās ielās ar mazāku satiksmi, bet siltās un no sniega brīvās ziemas dēļ šīs eksperiments būs jāturpina, lai pārliecinātos par tā efektivitāti.

Šķembas neder

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta vadītājs Tālivaldis Vectirāns sacīja, ka uz valsts autoceļiem sāls kaisīšana samazināta no septiņu metru platuma uz sešarpus metru platumu. Taču, ja sāls vietā autoceļu kaisīšanai tiktu izmantota rupja smilts un dažādas sīkas šķembas, tad samazinātos satiksmes ātrums, turklāt šķembas bojā riepas un var sasist mašīnu logus.

Jāsargā koki un mašīnas

Saeimas apakškomisijas deputāti uzzināja, ka attiecībā uz sāls izmantošanu ir jāizvērtē arī ilgtermiņa sekas - gaisa piesārņojuma palielināšanās, kā arī negatīvās sekas apstādījumiem un arī mašīnām. Ja nav alternatīvu sāls izmantošanai, tad ir jāveic visas kompensējošās darbības, piemēram, sniega kaudzes ar lielu sāls koncentrāciju nedrīkst likt virsū uz kokiem blakus esošās augsnes, kā arī nepieciešams veikt vietas mazgāšanu, kad viss nokusis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi rekomendācijas par to, kādi varētu būt citi izmantojamie pretslīdes materiāli.

Kas nonāk uz ietvēm

Ministru kabineta noteikumi neregulē, kādi pretslīdes materiāli jāizmanto ietvju, parku un veloceliņu kaisīšanai. Ņemot vērā, ka atsevišķās pašvaldībās sāls tiek izmantots 20 kilogramu apmērā uz iedzīvotāju, izskanēja ierosinājums samazināt sāls izmantošanu uz gājēju ceļiem.

Ir arī aprēķini par to, cik daudz sāls jāizkaisa, lai neveidotos tā dēvētais melnais ledus, kā arī lai varētu preventīvi novērst apledojumu.

Rīgā par ietvju uzturēšanu ir atbildīgi ēku īpašnieki un apsaimniekotāji un ielu un ietvju kopšanu nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi.

KO VĒLAS SABIEDRĪBA

43% iedzīvotāju: uz ielām jākaisa smilts un sāls maisījums,

18% iedzīvotāju: uz ielām jākaisa tikai sāls,

14% iedzīvotāju: nepieciešami alternatīvi ķīmiski reaģenti,

12% iedzīvotāju: ielas nav jākaisa vispār.

45% iedzīvotāju: visas ielas ātri un pilnīgi jāattīra no sniega, nepieciešamības gadījumā atņemot naudu citu pašvaldības funkciju izpildīšanai,

43% iedzīvotāju: ielas jāattīra iespēju robežās, neatņemot naudu citām jomām.

Avots: Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, 2019. gads