Līdz šim mēra amata kandidātus aprīlī gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās izvēlējušies seši politiskie spēki.
Līdzšinējā pašvaldības varas partija "Saskaņa" pirmo reizi pēdējo trīs sasaukumu laikā startēs bez ilggadējiem partneriem "Gods kalpot Rīgai". "Saskaņa" par mēra amata kandidātu izvēlējusies virzīt krievu skolu aizstāvi Konstantīnu Čekušinu. Politiskā spēka domes priekšsēdētājs un kādreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs uzsvēris, ka "Saskaņai" ir ļoti paveicies, ka Čekušins ir piekritis kļūt par saraksta līderi, ņemot vērā to, ko partijas piedzīvojusi pēdējo mēnešu laikā.
Saraksta otrajā pozīcijā būs bijusī Rīgas vicemēre Anna Vladova, savukārt trešajā pozīcijā ir kādreizējais Saeimas deputāts, no amata atlaistais Rīgas Zooloģiskā dārza valdes loceklis Andris Morozovs.
Partijai "Gods kalpot Rīgai" (GKR) starts ārkārtas vēlēšanās atsevišķā sarakstā būs pirmais kopš tās dibināšanas. Līdz šim katrās vēlēšanās viņi startēja no vienota saraksta ar "Saskaņu".
Par GKR mēra amata kandidātu izraudzīts līdzšinējais domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, taču pārējos saraksta līderus partija plāno paziņot rīt. Aizvadītajā nedēļā partija gan savās rindās uzņēma vieglatlētu Staņislavu Olijaru, bijušo ilggadējo Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktoru Eduardu Cehovalu, bijušo futbolistu Marianu Paharu un Rīgas Krievu teātra aktieri Jakovu Rafalsonu. Iepriekš izskanējis, ka šie varētu būt arī vieni no GKR saraksta kandidātiem.
Šajā sasaukumā no "Saskaņas" atdalījās četri deputāti, kuri pārņēmuši politiķim Aleksandram Mirskim piederošo partiju "Alternative". Bijušie "saskaņieši" tagad ieņem partijas valdes priekšsēdētāju un valdes locekļu amatus.
Viņi ir viena no nedaudzajām partijām, kura līdz šim nav paziņojusi nedz par oficiālu mēra amata kandidātu, nedz arī saraksta līderiem. Plašāku kandidātu sarakstu partija sola atklāt martā.
Politisko juku laikā Rīgas domē bija izveidojies arī deputātu bloks "Rīgai", kurā strādāja no JKP izslēgtie Druvis Kleins, Imants Keišs un no "Latvijas attīstībai" aizgājušais Oskars Putniņš. Kleins un Keišs nolēmuši pievienoties "Saskaņai", taču Putniņš līdz šim nevienā partijas sarakstā nav parādījies. Ar bloku sadarbojās arī no VL-TB/LNNK aizgājusī Baiba Broka. Līdz šim neviena partija viņu nav pieteikusi kā vienu no saviem kandidātiem.
Kad tapa zināms, ka ārkārtas vēlēšanas tiešām notiks, līdzšinējās opozīcijas partijas - "Vienotība", Jaunā konservatīvā partija un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK apsvēra kopīga starta izveidi.
Tomēr JKP pirmie nolēma startēt atsevišķi, par mēra amata kandidātu virzot Saeimas deputātu Juri Jurašu. Viņš gan pirms Saeimas vēlēšanām jau strādāja Rīgas domē, taču nolēma "izmēģināt veiksmi" arī parlamenta vēlēšanās. Plašāku kandidātu sarakstu partija sola atklāt martā.
Tikmēr partija "Jaunā Vienotība" mēra amatam virzīs līdzšinējo domnieku Vilni Ķirsi. Partijai nolēmis pievienoties arī bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Tāpat zināms, ka vēlēšanās startēs partijas biedri, kādreizējie Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Lolita Čigāne, Hosams Abu Meri un citi. Konkrētu deputātu sarakstu partija atklās 7.martā.
Savukārt VL-TB/LNNK nolēmusi apvienot spēkus ar Latvijas Reģionu apvienību, par mēra kandidātu virzot bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski. Ar otro numuru sarakstā startēs LRA priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Vēl vienu apvienību izlēmušas izveidot partija "Attīstībai/Par" un "Progresīvie". Viņu mēra amata kandidāts būs Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis.
Partijas savu deputātu sarakstu paziņos 7.martā, taču līdz šim jau norādījuši, ka saraksta veidošanā ievēros vienlīdzības principu, vienmērīgi iekļaujot tajā gan sievietes, gan vīriešus. No šī saraksta startēs arī pilsētvides aktīvistes Selīna Vancāne un Alija Turlaja.
Startu vēlēšanās apsver arī Latvijas Krievu savienība (LKS), Zaļo un zemnieku savienība, kā arī partija "KPV LV".
LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs aģentūrai LETA norādījis, ka oficiāla lēmuma par startu vēlēšanās partijai vēl nav bijis, tomēr to plānots pieņemt tuvākajā laikā. Tāpat neesot izlemts, kas varētu būt vēlēšanu saraksta līderis, taču patlaban esot zināms, ka par vietu saraksta augšgalā varētu cīnīties pats Mitrofanovs, Jakovs Pliners un Vladimirs Buzajevs.
ZZS Rīgas mēra amata kandidāta statusam pašlaik kā reālāko iespējamo pretendentu min Saeimas deputātu Viktoru Valaini. Iepriekš bija izskanējusi informācija, ka šim postenim varētu virzīt arī bijušo premjerministru Māri Kučinski. Oficiāls gala lēmums par ZZS Rīgas mēra amata kandidātu vēl esot jāpieņem ZZS valdei.
Savukārt partija "KPV LV" ar juristu palīdzību skaidros, kādas ir līdzšinējās valdes pilnvaras kandidātu saraksta iesniegšanai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, ņemot vērā Uzņēmumu reģistra lēmumu nereģistrēt partijas jaunievēlēto valdi.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks aprīļa izskaņā, un partijas savus sarakstus vēlēšanām var iesniegt līdz 26.martam.