Dots starts priekšvēlēšanu sprintam

 
©Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Oficiāli atlaista Rīgas dome, izsludinātas tās ārkārtas vēlēšanas, aizsākot priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, un Satversmes tiesā apstrīdēta pašvaldības atlaišanas satversmība. Tiesību eksperti gan lēš, ka paliekošas sekas būs tikai pirmajiem diviem notikumiem un rīdzinieki 25. aprīlī droši var doties uz vēlēšanu iecirkņiem.

Par tiesību ekspertu atzītais Valsts prezidents Egils Levits likumu par Rīgas domes atlaišanu izsludināja pirmdien, un līdz ar pirmajām otrdienas minūtēm pašvaldības 60 deputātu vietā oficiāli darbu uzsāka trīs administratori.

Nevilcinoties ne mirkli, ar pieteikumu Satversmes tiesā vērsās Saskaņa, kura uzskata, ka likums ignorē Satversmē ikvienam Latvijas pilsonim garantētās tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Saskaņa norāda, ka likuma 1. panta pirmais punkts par domes atlaišanas pamatu min domes rīcībnespēju, kas pats par sevi ir pamats domes atlaišanai. Un vienlaikus uzsver, ka pašlaik nav strīda par domes neatlaišanu kā tādu, Saskaņa apstrīdot tikai to pamatojumu, kas norāda uz pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

«Pašreizējā sasaukuma Rīgas domes darbībās, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas funkciju, nav iespējams konstatēt atkārtotu Satversmes, likumu vai Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu, vai arī tiesas sprieduma nepildīšanu, līdz ar to nav šāda likumā noteikta pamata Rīgas domes atlaišanai. Līdz ar to minētais pamatojums kalpo «bezkompromisu tiesiskuma» koalīcijas politiski voluntāram uzstādījumam - par jebkādu cenu atlaist Rīgas domi,» pausts Saskaņas paziņojumā.

Par to, ka, balstot likumprojektu atkritumu krīzē, valdība un Saeimas koalīcija riskē zaudēt prāvu Satversmes tiesā, vairākkārt brīdināja Saeimas Juridiskā dienesta pārstāvis. Taču līdz ar Rīgas domes nespēju trīs reizes pēc kārtas nodrošināt kvorumu, tika radīts tiesisks pamats pašvaldības atlaišanai, un Juridiskais birojs atzina, ka Satversmes tiesas riski ir būtiski mazinājušies. Ideāli gan būtu, ja atsauce uz atkritumu krīzi likumprojektā netiktu iekļauta, bet Saeimas deputātu vēlme domi atlaist pēc iespējas ātrāk liedza izstrādāt kvalitatīvāku likumprojektu.

Tiesību zinātņu pētniecības institūta vadītājs, profesors Ringolds Balodis apšauba, ka Saskaņas pieteikuma rezultātā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu tikt atzītas par neleģitīmām. «Tiesa var atzīt kādu aspektu par nelikumīgu, bet nedomāju, ka tas varētu kaut ko mainīt. Nedomāju, ka tiesa uzņemsies politiskās gribas paudēja lomu,» prognozē eksperts. Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Saskaņas vēršanās Satversmes tiesā uztverama vien kā priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa.

Tas ļauj pieņemt, ka Centrālās vēlēšanu komisijas otrdien izsludinātās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 25. aprīlī notiks un to rezultāti būs likumīgi - jaunā dome varēs strādāt līdz pat 2025. gadam.

Līdz ar vēlēšanu izsludināšanu aizsācies arī priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kura laikā partiju iztērētos līdzekļus uzskaitīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tas noteicis, ka nākamajos divos mēnešos katra vēlēšanās startējošā partija varēs iztērēt līdz 171,7 tūkstošiem eiro.

Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība. Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa «viens vēlētājs - viena balss» nodrošināšanai lietos vēlētāju sarakstus. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī. Ja sākotnēji piešķirtais iecirknis nebūs balsošanai ērts, no 26. marta līdz 11. aprīlim to varēs nomainīt uz jebkuru citu iecirkni Rīgā. Tāpat šajā laikā reģistrēties balsošanai Rīgas domes vēlēšanās varēs tie vēlētāji, kuriem Rīgā nav deklarēta dzīvesvieta, bet pieder nekustamais īpašums.

Lai Centrālā vēlēšanu komisija varētu nodrošināt ārkārtas vēlēšanu norisi, valdība tai otrdien no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 571,6 tūkstošus eiro. Nauda tiks tērēta vēlēšanu administrēšanas e-pakalpojuma izstrādei un nodrošināšanai, vēlēšanu materiālu sagatavošanai un iegādei, vēlētāju informēšanas pasākumiem, atlīdzībai un citiem organizatoriskiem pasākumiem.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir sniegusi informāciju, ka vēlēšanu paziņojumu sagatavošanai, vēlēšanu paziņojumu nosūtīšanai uz vēlētāju deklarētās dzīvesvietas adresi Latvijā un vēlētāju sarakstu drukāšanai un piegādei tai atvēlēti 189,4 tūkstoši eiro.