Pētījums, kas veikts pagājušajā gadā, lai varētu izstrādāt jauno Rīgas attīstības programmu, liecina, ka Latvijas galvaspilsētā iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Savukārt Rīgas tiešā tuvumā esošās pašvaldības neizjutīs spēju iedzīvotāju skaita sarukumu.
Pētījuma Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā pesimistiskākajā scenārijā norādīts: ja saglabāsies pašreizējās iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences, tad pašreizējais Rīgas iedzīvotāju skaits - 633 000 - samazināsies līdz 600 000 jau 2030. gadā, bet 2050. gadā rīdzinieku būs vairs tikai 544 000. Pētījuma autori norāda, ka prognozējamais iedzīvotāju skaita procentuālais samazinājums Rīgai pret 2019. gadu būs -5,2 procenti 2030. gadā un -14 procenti 2050. gadā.
Pētījuma autori uzsver, ka arī Latvijā kopumā ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās. Jau minētais pesimistiskākais scenārijs paredz, ka Latvijas iedzīvotāju skaits no 1,92 miljoniem iedzīvotāju 2019. gadā samazināsies līdz 1,76 miljoniem iedzīvotāju 2030. gadā un līdz 1,49 miljoniem 2050. gadā. Nekādi nesanāks sasniegt Latvijas stratēģisko mērķi, ko Saeima optimistiski apstiprināja 2010. gadā un vēlreiz apstiprināja 2015. gadā, nosakot, ka Latvijā 2030. gadā iedzīvotāju skaitam vajadzētu būt lielākam par 2,02 miljoniem.
Taču ir arī pozitīva ziņa rīdziniekiem un potenciālajiem Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem, kuri apsver domu pārcelties uz dzīvi Rīgā: novecošanas tendences Pierīgā un Latvijā kopumā būs daudz izteiktākas nekā Rīgā. Dati liecina, ka Latvijā 2030. gadā dzīvos 144 000 bērnu vecumā līdz sešiem gadiem, Rīgā - 49 000, Pierīgā - 32 000. Salīdzinot ar 2019. gadu, bērnu skaits šajā vecumā Latvijā varētu samazināties par 1,6 procentiem, bet Rīgā pieaugt par 0,4 procentiem, savukārt Pierīgā - samazināties par 1,3 procentiem. Pētījuma dati ir nozīmīgi, jo, izstrādājot Rīgas attīstības programmu 2021.−2027. gadam, Rīgas pašvaldībai ir būtiski noskaidrot gan prognozēto iedzīvotāju skaitu pilsētā, jaundzimušo iedzīvotāju īpatsvaru, no kā būs atkarīga bērnudārzu un skolu tīkla attīstība, kā arī būs iespējams plānot darbaspēka pieejamību, transporta infrastruktūru un tamlīdzīgus jautājumus. Pēc pētījuma datiem, var noskaidrot, kuras Rīgas apkaimes ir ar stabilu iedzīvotāju struktūru, proti, tajās būtiski nemainās pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju skaits, tāpēc ir iespējams ilgtermiņā veidot apkaimju attīstības modeli. Piemēram, Ķīpsalā, Atgāzenē, Vecpilsētā un Skanstē četru gadu laikā nomainās puse no visiem iedzīvotājiem. Piecpadsmit Rīgas apkaimēs (Purvciems, Iļģuciems, Spilve, Ķengarags, Zolitūde, Jaunciems, Ziepniekkalns, Pļavnieki, Imanta, Mangaļsala, Jūrmala, Daugavgrīva, Bolderāja, Vecmīlgrāvis, Kundziņsala) puse no visiem iedzīvotājiem nomainās laika posmā, kas garāks par 10 gadiem. Šīm apkaimēm prognoze 2030. gadam varētu tikt uzskatīta par pietiekami stabilu. Ja saglabāsies pesimistiskākā scenārija tendences, tad 2030. gadā par vairāk nekā 20 procentiem samazināsies iedzīvotāju skaits Spilves, Salas un Šķirotavas apkaimē. Rumbulas, Kundziņsalas, Voleru, Mangaļsalas, Daugavgrīvas, Dārzciema, Maskavas forštates, Vecmīlgrāvja, Sarkandaugavas un Iļģuciema apkaimē iedzīvotāju skaits pret 2019. gadu varētu samazināties robežās starp desmit un 20 procentiem. Par pieciem līdz desmit procentiem, salīdzinot ar 2019. gadu, iedzīvotāju skaits varētu samazināties Ķengaraga, Torņakalna, Āgenskalna, Purvciema, Pļavnieku, Dzirciema, Zolitūdes, Jaunciema, Imantas, Ziepniekkalna, Juglas, Bolderājas, Sužu, Grīziņkalna, Pētersalas-Andrejsalas un Pleskodāles apkaimē. Līdz 2030. gadam Beberbeķu, Bukultu, Bišumuižas, Mūkupurva, Trīsciema, Ķīpsalas, Buļļu, Vecāķu, Dreiliņu, Katlakalna, Atgāzenes, Dārziņu, Kleistu, Skanstes apkaimē iedzīvotāju skaits varētu pieaugt vairāk nekā par pieciem procentiem.
Pētījumu pasūtīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, to veica SIA Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts.
