Lidosta "Rīga" atzīta par 3. straujāk augošo Eiropas galvaspilsētas lidostu

© Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Lidosta "Rīga" 2019.gadā bija trešā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta, liecina Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI Europe) gaisa satiksmes ziņojums par lidostu sniegumu pagājušajā gadā.

Ziņojums liecina, ka lidosta "Rīga" ar 10,5% pasažieru skaita pieaugumu pērn ir bijusi trešā straujāk augošā lidosta starp Eiropas lielākajām un galvaspilsētu lidostām, aiz sevis atstājot pat tādus gaisa satiksmes centrus kā Berlīnes Tēgeles un Londonas Lutonas lidosta. Straujāka izaugsme nekā Rīgā pērn bijusi tikai Vīnes un Milānas Malpensas lidostai.

Kopumā lidostas "Rīga" izaugsme ir vairāk nekā divas reizes straujāka nekā vidēji Eiropā, kur, saskaņā ar ACI ziņojumu, pasažieru skaits pērn audzis par 3,3%, tādejādi ļaujot Latvijai ierindoties starp Eiropas līderiem apkalpoto aviopasažieru skaita pieaugumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norāda: "Esmu aicinājis Latvijas aviācijas nozari būt ambiciozākai un kļūt spēcīgākai ne tikai reģiona, bet arī Eiropas kontekstā. Nozare neapšaubāmi var dot vēl lielāku pienesumu valsts tautsaimniecībai, un lidostas "Rīga" izvirzītais stratēģiskais mērķis biznesa attīstībai Ziemeļeiropas tirgū ir svarīgs solis šajā virzienā."

"Jaunais 12 miljonu pasažieru terminālis un savienojums ar "RailBaltica" dzelzceļa līniju jau pēc dažiem gadiem pilnībā izmainīs lidostu "Rīga" vizuāli, un uzņēmumam ir pienācis laiks pārmaiņām arī pēc būtības. Mūsu mērķis ir kļūt par Ziemeļeiropas reģiona gaisa satiksmes centru, uzsvaru liekot uz tranzīta pasažieru plūsmas piesaisti un tālsatiksmes lidojumu attīstību. Mūsu gatavību veiksmīgi konkurēt Ziemeļeiropas reģionā nosaka sabalansēta un ilgtspējīga biznesa plānošana vidējā un ilgtermiņā. Tas ir ļāvis, saglabājot konkurētspējīgus tarifus, izveidot aviokompānijām pievilcīgu lidlauka infrastruktūru, kas ir modernākā reģionā," pauž lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

V/A "Civilās aviācijas aģentūra" direktors Māris Gorodcovs norāda: "Esam gandarīti, ka Latvija ar saviem attīstības tempiem var konkurēt ne vien ar kaimiņvalstīm, bet arī lielajām Eiropas valstīm. Tam pamatā ir valsts atvērtība gan jauniem spēlētājiem aviācijas jomā, gan esošo spēlētāju iespējas un vēlme pielāgoties klientu vajadzību apmierināšanai, piemēram, pēc jauniem lidojumu galamērķiem un plašākām tranzīta iespējām caur lidostu "Rīga". Vienlaikus straujā attīstība rada arvien jaunus izaicinājumus, lai arī nākotnē Rīga būtu Baltijas valstu centrālā lidosta - ir aktīvi jāstrādā pie lidostas infrastruktūras attīstības, neaizmirstot arī vides jautājumus, lai nākotnē Latvijā būtu straujāk augošā un zaļākā aviācija."

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss uzsver: "Pēdējos gados "airBaltic" ir veiksmīgi turpinājis savu ilgtspējīgas izaugsmes kursu, kas uz lidostu "Rīga" atvedis vairāk tiešo un tranzīta pasažieru, dodot iespēju attīstībai. Mēs priecājamies redzēt lidostu "Rīga" starp straujāk augošajām lidostām Eiropā, tādejādi demonstrējot mūsu reģiona potenciālu. Mēs atzinīgi vērtējam lidostas nākotnes attīstības plānus, paaugstinot tās kapacitāti līdz līmenim, kas dos iespēju tālākai izaugsmei."

Jau ziņots, ka arī 2020.gadu lidosta "Rīga" ir uzsākusi ar iespaidīgu pasažieru skaita pieaugumu par 12,2%. 2019.gadu lidosta "Rīga" noslēdza ar apkalpoto pasažieru skaita rekordu - pērn kopumā lidostā "Rīga" apkalpoti vairāk nekā 7,8 miljoni pasažieru - par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lidosta "Rīga" ir strauji augošs Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezgls. No lidostas "Rīga" ziemas sezonā iespējams doties uz vairāk nekā 70, bet vasaras sezonā - uz vairāk nekā 100 galamērķiem, ko nodrošina 20 aviosabiedrības. 2019.gadā lidosta "Rīga" apkalpoja vairāk nekā 7,8 miljonus pasažieru. Kompānijas "Cirius" pētījumā lidosta "Rīga" atzīta par 2019.gada 4.punktuālāko lidostu pasaulē vidējo lidostu grupā.

Latvijā

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, liecina IeM sagatavotais ierobežotas pieejamības ziņojums.