Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs kā Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza kapitāldaļu turētājs atsaucis no amatiem līdzšinējo valdi – Ingmāru Līdaku un Andri Morozovu – un iecēlis pagaidu valdi. Tajā strādās kādreizējais ilggadējais zoodārza vadītājs Rolands Greiziņš, kurš šo amatu atstāja 2017. gada 15. novembrī. Kopā ar viņu valdē iecelts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandris Cakuls.
Zoodārza valdes priekšsēdētājs I. Līdaka šajā amatā bija divus gadus, bet valdes loceklis A. Morozovs tikai dažus mēnešus.
Juris Radzevičs norāda, ka zoodārza valde nav rīkojusies kā rūpīgs saimnieks, konstatēti nozīmīgi pārkāpumi. Viens no tiem - ar būvgružiem piesārņots pašvaldības zemesgabala Ezermalas ielā, kas nodots zoodārzam bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem. Līgums noslēgts 2011. gadā, bet, kā izteicies A. Morozovs, pašvaldība neilgi pirms termiņa beigām ir atradusi ieganstu līgumu pārtraukt, lai šo zemesgabalu varētu nodot atsavināšanā. Citiem vārdiem sakot, izsolīt. J. Radzevičs nepiekrīt, ka jaunā pagaidu valde varētu rīkoties ar zemesgabalu pēc saviem ieskatiem, jo spēkā ir Rīgas domes lēmums un tikai Rīgas dome var lemt par tā turpmāko izmantošanu. Viņš arī skaidro, ka bažas raisa nenovāktie būvgruži, jo pašlaik nav pārliecības, ka tos bija plānots aizvākt. Sarunā ar Neatkarīgo J. Radzevičs sacīja, ka būvgruži slēgtajā teritorijā ir izlīdzināti, kas izraisa aizdomas par to, ka tiktu sagatavots laukums būvniecībai. Neviens no malas šajā teritorijā nebūtu varējis veikt šos darbus. J. Radzeviča sarakste ar zoodārza valdi ilgst no pagājušā gada novembra, bet atbildes bijušas izvairīgas. Vēl ir jāpārliecinās, vai zemesgabalā nav izveidojies vides piesārņojums, jo būvgružus bija atļauts novietot īslaicīgi.
Tāpat konstatēts, ka zoodārza vēl iepriekšējās (pirms Līdakas un Morozova) valdes pārkāpums ir kafejnīcas iznomāšana bez izsoles tiesībām. Tolaik valdes locekļi, turklāt ilgus gadus, bija Edgars Vītols un Uldis Želubovskis, un atalgojums bija 4000 eiro mēnesī katram. Abi savus amatus atstāja 2019. gada beigās, pareizāk sakot, viņiem ļāva atkāpties, bet pēc tam viņus iecēla zoodārzā par direktoriem ar 3500 eiro mēnešalgu katram. Vienam no direktoriem pat neesot bijis neviena padotā, teica J. Radzevičs. Viņš uzskata, ka direktoru amata vietas izveidotas nepamatoti un algu politika attiecībā uz abiem direktoriem bijusi nesamērīga - viņiem 3500 eiro mēnesī, bet nākamā atalgojuma kategorija ir vairs tikai 1500 eiro mēnesī. Tagad līdzekļu taupīšanas nolūkos jaunajiem valdes locekļiem būs samazināts atalgojums.
J. Radzevičs piedāvājis I. Līdakam turpināt darbu zoodārzā, tikai citā amatā, bet, cik zināms, viņš pašlaik tādam piedāvājumam nav piekritis. Jāpiebilst, ka nupat ieceltā valde ir pagaidu, jo, visticamāk, tiks sludināts konkurss.