Dolgopolovs: labākais Daugavas šķērsojuma variants būtu tunelis

© rd

Ziemeļu transporta koridora šķērsojumam pāri Daugavai jābūt tunelim, uzskata Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Tas ir pretēji Rīgas vicemēra Aināra Šlesera viedoklim, kurš uzskata, ka pār Daugavu būtu jābūvē augstais tilts.

"Kad Rīgā varētu būt nākamais tilts, kur tas būs, cik vajadzētu tiltus un kur, kad tie būs - uz to neviens šodien nevarēs atbildēt, jo tas ir saistīts ar līdzekļiem. Bet kur viņam būtu jābūt? Es domāju, ka viņam būtu jābūt tur, kur runa ir par Ziemeļu koridoru. Līdz ar to tam jābūt šķērsojumam ostas teritorijā," uzsver sacīja Dolgopolovs.

Dolgopolovs norāda, ka, viņa skatījumā, šim šķērsojumam jābūt tunelim. Tas nepieciešams, lai neparalizētu ostas darbu un lai ietaupītu arī teritorijas. "Tilti vienmēr prasa lielus zemesgabalus, lai taisītu nobrauktuves. Tunelim pēc tām ir daudz mazāka nepieciešamība," skaidroja politiķis.

Pēc komitejas priekšsēdētāja domām, tunelis būtu arī labāks variants, lai saglabātu Daugavas labā krasta panorāmu. "Jebkurš tilts, kas tur būs, kaut kādā mērā mainīs šo panorāmu. Tāpēc es domāju, ka tam jābūt tunelim un jābūt ostas teritorijā," teica Dolgopolovs.

Runājot par pārējiem tiltiem, Dolgopolovs atzina, ka vēl viens tilts varētu būt un to varētu uztaisīt pietiekami ātri. Tas atrastos paralēli dzelzceļa tiltam un būtu 13.janvāra ielas turpinājums.

Savukārt trešais tilts varētu būt Hanzas ielas turpinājums, jo tas palīdzētu atrisināt Skanstes ielas rajona transporta kustību. "Cik vispār tiltu būtu nepieciešams? Ņemot vērā to, kā plānoti vairāki tiltiņi un tilti ap Zaķusalu un Lucavsalu, tad tādu tiltu varētu būt daudz. Tie tur ir nepieciešami, ja mēs gribam būvēt koncertzāli vai ko citu. Tāpēc kopējais tiltu skaits vairāk ir speciālistu jautājums, bet - jo vairāk tiltu, jo labāk," norādīja komitejas priekšsēdētājs.

Dolgopolovs pieļāva, ka pilsētā viens vai vairāki tilti varētu būt privāti. Tomēr privātās rokās nedrīkstētu nonākt Ziemeļu šķērsojuma tunelis zem Daugavas, neskatoties uz lielajiem izdevumiem, kas būtu nepieciešams tā celtniecībai.

"Kāpēc tunelim nē? Tāpēc, ka tas ir galvenokārt domāts kravas transportam, lai palaistu tranzīta plūsmu uz ostu un tranzītu ap pilsētu. Ja mēs gribam stimulēt tranzītu, diez vai mums šeit vajadzētu likt kaut kādus šķēršļus. Tas gan ir mans subjektīvais viedoklis, nevis kā komitejas priekšsēdētāja," akcentē Dolgopolovs.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais