Divās lielākajās Latvijas slimnīcās darbu uzsākušas speciāli izveidotas padomes. Gan Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā padomē apstiprināti arī ārvalstu eksperti, kuri, visticamāk, turpinās strādāt arī savos pamatdarbos Somijā un Lietuvā. Veselības ministrijā Neatkarīgajai apliecināja, ka slimnīcu padomē var strādāt, un lielākā daļa padomju locekļu tā arī darīs, paralēli savam pamatdarbam.
Jāatgādina, ka veidot padomes valsts kapitālsabiedrībās (kādas ir arī trīs klīniskās universitāšu slimnīcas) bija Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, kas plašāk zināma kā OECD, prasība, tomēr, kā norāda veselības ministre Ilze Viņķele, «arī mēs paši apzinājāmies, ka tas pienākumu apjoms, kas gulstas uz valsts sekretāra pleciem, ir milzīgs, tik milzīgs, ka nereti tas viena cilvēka spēkiem nav paveicams». Veselības ministrijas valsts sekretārs ir slimnīcu valsts kapitāldaļu turētājs, un pašlaik šajā amatā ir Daina Mūrmane-Umbraško. Pēc ministres teiktā, slimnīcu padomes ir stratēģiskās vadības un uzraudzības instruments un darbojas kā palīgs akcionāram, proti, ministrijai, un slimnīcu reālajam vadītājam - valdei. Divās lielākajās Latvijas slimnīcās darbu sākušas padomes - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadību papildinās šādas struktūras trīs cilvēku sastāvā. Pagājušajā nedēļā Veselības ministrija iepazīstināja ar šo padomju sastāvu un klātienē arī ar trim no sešiem padomju locekļiem. Savukārt trešās - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes sastāvs būs zināms martā.
Ārvalstu mediķi īpaši uzrunāti
Personālatlases uzņēmuma Amrop Latvia, kas vairāk nekā pusgada garumā vadīja šo padomju locekļu atlases procesu, vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa pastāstīja, ka kandidātu atlases process sākās ar to, ka kopā ar ministrijas pārstāvjiem, slimnīcu valdēm un nozares ekspertiem Latvijā notika diskusijas, lai izveidotu kompetenču sarakstu šādu padomju locekļiem. Konkurss tika izsludināts pagājušā gada septembrī, un interesenti varēja pieteikties mēneša laikā. Konkurss bija veidots tā, lai kandidāti, jau piedaloties konkursā, pieteiktos noteiktai jomai - veselības aprūpes, finanšu vai pārmaiņu vadības jomai. «Intereses līmenis bija augstāks, nekā mēs to sagaidījām,» atzina A. Ārste-Avotiņa. Kopumā pieteicās 88 kandidāti. Paralēli personālatlases speciālisti personīgi uzrunāja konkursā pieteikties kandidātus, kas, viņuprāt, atbilda prasībām un kuri varētu nodrošināt pēc iespējas augstāku kvalitātes līmeni. Piemēram, tieši medicīnas ekspertu vietai padomēs tika uzrunāti profesionāļi no tuvējām ārzemēm. 52 no kandidātiem atbilda visām obligātajām prasībām, tālākā procesā pieteikumus vērtēja nominācijas komisija, un augstāku vērtējumu ieguva tie kandidāti, kuri atbilda ne tikai obligātajām, bet arī vēlamajām prasībām un īpašībām. Jau uz nākamo kārtu tika virzīts 21 kandidāts, bet uz finālu - 14. Gala vārdu par slimnīcu padomēm pieņēma Veselības ministrija, apstiprinot padomes.
Līdz galam, tiesa, nav atbildēts jautājums, kāpēc nominācijas komisija virzīja padomes locekļa apstiprināšanai politiķi Baibu Rubesu (te netiek apšaubītas viņas profesionālās prasmes uzņēmumu vadībā), zinot, ka viņa ir konkrētas partijas biedre, lai gan iepriekš visur, runājot par slimnīcu padomēm, tika uzsvērts, ka tās būs pilnīgi politiski neitrālas un nebūs «barotnes politiķiem». Te jautājums nav par to, vai ir labi vai nav labi, ka politiskā partijā sastāvoša persona vēlas ieņemt kādu amatu, bet par to, ka tas ir pretrunā ar iepriekš postulētiem pamatprincipiem šo slimnīcu padomju izveidē. B. Rubesa atteicās pati, bet valsts sekretāre D. Mūrmane-Umbraško, kura atbildēja uz šo jautājumu, teica, ka neesot bijusi atrodama publiskos reģistros informācija, ka konkrētā kandidāte ir kādas partijas amatpersona (partijas Attīstībai/Par! padomes vadībā B. Rubesa tika ievēlēta, visticamāk, jau pēc pieteikšanās konkursam).
Stradiņos lietuviešu kardiologs
Par Stradiņa slimnīcas padomes locekļiem izvēlēti Renalds Jurkevičs, Juris Lapše un Reinis Ceplis. J. Lapše pēc izglītības ir ekonomists, kurš kopš 2002. gada darbojies vienā no pasaules lielākajām starptautiskajām revīzijas un konsultāciju firmām PricewaterhouseCoopers. Viņš arī klātienē iepazīstināja ar sevi un savu viedokli par darbu slimnīcas padomē. «Savu lielāko pienesumu redzu finanšu jomas un iekšējās kontroles attīstībā, mana līdzdalība varētu dot arī pienesumu turpmākajā slimnīcas stratēģijas izstrādē. Optimistiski skatos uz sadarbību ar visiem, bet pagaidām ar detalizētu plānu vēl nevaru padalīties. Stradiņa slimnīcu redzu kā modernu slimnīcu, kur pacientiem savlaicīgi ir pieejami kvalitatīvi pakalpojumi, motivēti darbinieki un tā ir slimnīca, kas saglabā un attīsta vadošo lomu zinātnes jomā un izglītībā,» tā J. Lapše. Stradiņa slimnīcas padomē ieceltais loceklis Reinis Ceplis ir biznesa vadības eksperts, strādājis akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš un uzņēmuma Baker Tilly padomēs.
Padomes loceklis ar pieredzi veselības aprūpē ir Renalds Jurkevičs. Viņš ir Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Kauņas klīnikas (lielākā Lietuvas medicīnas iestāde) ģenerāldirektors.
Bērnu slimnīca papildinās
Arī otras, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas eksperta amatu padomē ieņems citas valsts pilnu darba laiku noslogots medicīnas profesionālis - Helsinku bērnu slimnīcas izpilddirektors Jari Peteje, kurš kā ārsts pediatrs kopš 2008. gada ir atbildīgs par bērniem un jauniešiem sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem Helsinku bērnu slimnīcā, ko viņš pats ir izveidojis. Viņam ir doktora grāds medicīnā, viņš ir strādājis arī Skripsa Pētniecības institūtā ASV. J. Peteje savu pieredzi slimnīcas vadībā skaidrojis, izceļot divus aspektus: pirmkārt, apzināties, ka universitātes slimnīcas vadība ir ļoti komplicētu funkciju pārvaldība regulāru resursu ierobežojumu apstākļos. «Otrkārt, un ne mazāk svarīgi - kā nodrošināt nepārtrauktas pārmaiņas un pakalpojumu uzlabošanu pacientu, ģimeņu un darbinieku labā, tiecoties tuvāk ekselencei,» J. Peteje apliecinājis Bērnu slimnīcas vadībai.
Bērnu slimnīcas padomē strādās arī vadības speciāliste Katrīne Judovica un vadības, finanšu un pārvaldības eksperte Zane Kotāne. K. Judovica 15 gadus vadījusi tādu Latvijā zināmu uzņēmumu kā Narvesen, kā arī darbojusies sociālos projektos jauniešu jomā. Arī Z. Kotānei ir biznesa vadības izglītības un viņa ir valdes priekšsēdētāja akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid (vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, liecina uzņēmuma mājaslapa). Strādājusi arī airBaltic, Latvenergo uc.
Alga 2700 eiro uz papīra
Uz jautājumu, kā šādas lielas medicīnas iestādes vadītājs varēs strādāt padomē vienā no Latvijas lielākajām slimnīcām, Veselības ministrijā Neatkarīgajai atbildēja, ka padomes locekļi drīkst strādāt arī citos amatos un vismaz viena daļa no viņiem to arī turpinās darīt. «Padomju locekļi ir apliecinājuši, ka spēs pildīt uzticētos pienākumus,» sacīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Ministrijai nav nekādu bažu, ka tas nebūs iespējams. Atalgojumu noteiks saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz maksimāli pieļaujamo padomes locekļu atalgojumu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumam. Padomes priekšsēdētāja alga ir vienāda ar vidējo algu tautsaimniecībā, ko reizina ar koeficientu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumam. Pārējo padomes locekļu atalgojums ir 90 procenti no padomes priekšsēdētāja atalgojuma. Realitātē tas varētu būt 2700 eiro pirms nodokļu nomaksas.
