Parādniekus piesegs visi maksātāji

Steidzamības kārtā izskatot un pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstot grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, Saeima demonstrē apņēmību līdz apkures sezonai veikt būtiskas izmaiņas līdzšinējā kārtībā.

Grozījumi paredz atļaut dzīvojamo māju pārvaldniekam bez atsevišķa pilnvarojuma izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka (arī dzīvokļu īpašnieku) uzkrājumus parādsaistību dzēšanai. Tas nozīmē, ka apzinīgo maksātāju uzkrājumus drīkstēs iztērēt neapzinīgo kaimiņu parādu nomaksai par patērēto siltumenerģiju. Svaru kausos, no vienas puses, tiek likts kopējais komforts, neatstājot nevienu mājas iedzīvotāju bez karstā ūdens un apkures, no otras puses, pastāv iespēja, ka tādējādi pietrūks līdzekļu ēkas kopējiem remontiem.

Neatkarīgā uzklausa arvien vairāk satrauktu rīdzinieku, jo cilvēki sapratuši, ka parādnieku dēļ apkure netiks pieslēgta. Piemēram, Kooperatīva ielas 3.a nama iedzīvotāji nosūtījuši vēstuli SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs administrācijai un domes Mājokļu un vides departamentam ar prasību paskaidrot, kādas darbības veiktas pret parādniekiem – kad nosūtīti brīdinājumi, kad uzsākta parādu piedziņas procedūra utt. "Mēs neesam vienīgā māja ar simtiem bērnu un pensionāru, kuri riskē nosalt namu pārvaldes rīcības dēļ. Visā Imantā izsūtīti paziņojumi, ka mājām ir milzīgi parādi, kurus neapmaksājot visi iedzīvotāji paliks bez apkures!" teikts redakcijai adresētajā emocionālajā elektroniskajā vēstulē. Uzņēmumā Rīgas siltums (RS) gan optimistiski vērtē, ka līdz apkures sezonas sākumam aptuveni piecu miljonu lielais iedzīvotāju parāds tiks nomaksāts.

Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) preses sekretārs Uģis Vidauskis apgalvo, ka pašvaldība, protams, darīs visu iespējamo, lai cilvēki nesaltu. Ja viņi ir maksājuši, tad apkuri pieslēgs, kaut vai izmantojot īstermiņa aizņēmuma iespējas. Taču tas bankām būs jāatdod pašvaldības kapitālsabiedrībām, kas apsaimnieko ēkas. Ja Saeimā tiks pieņemti jau minētie grozījumi, tad parādnieku nenomaksātajiem rēķiniem šoruden tērēs naudu, kas atlikta ēku uzturēšanas izdevumiem. Tiesa, apsaimniekotāji sola, ka nauda netiks atņemta tām ēkām, kam nepieciešams remonts, taču viņi nu ar līdzekļiem varēs rīkoties brīvāk. Intervijā Neatkarīgajai (17.08.2010.) J. Radzevičs solīja, ka namu pārvalžu apvienošana ļaus pārdalīt līdzekļus pēc nepieciešamības, tāpēc remontdarbi notikšot.

Pašlaik ir vairāki namu apsaimniekotāji, kas ar RS norēķinājušies pilnībā: SIA Zemgale, SIA Juglas nami, SIA Purvciema nami, SIA Vecmīlgrāvis un SIA Viesturdārzs. Pagaidām vissarežģītākā situācija pastāv SIA Sarkandaugava, tās valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Geraskins informē, ka iedzīvotāji aktīvāk maksā iekavētos rēķinus.

Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) arī trešajā izsolē nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstams kā Maskavas nams, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Svarīgākais