Kamēr Rīgas pašvaldības kapsētās netiks ieviesta videonovērošana un organizētas patruļas, tikmēr mirušo atdusas vietās drīkstēs ievest suņus.
Ar nosacījumu, ja vien šo diskutablo normu Rīgas domes kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumos apstiprinās. Vismaz pagaidām ir uzvarējis arguments, ka kapsētu teritorija mēdz būt ļoti liela, tāpēc cilvēkam ir drošāk, ja līdzās atrodas suns.
Suņa saimniekam jāievēro vairāki nosacījumi, kas gan ir spēkā arī ārpus kapsētu teritorijas, piemēram, jāsavāc dzīvnieka fekālijas, sunim jābūt ar uzpurni, ja to paredz dzīvnieku turēšanas noteikumi, kā arī četrkājainis obligāti jāved pavadā.
Apspriežoties Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputātu vidū nevaldīja vienprātība, jo sākotnēji minēto noteikumu grozījumos bija paredzēts aizliegt suņiem spert kāju kapos. Kaut arī grozījumi vēl nav pieņemti, cilvēkiem jau tagad ir šaubas, piemēram, kas notiks, ja suns sāks riet bēru ceremonijas laikā vai, pat pie pavadas piesiets, metīsies virsū citiem kapsētas apmeklētājiem. "Ceram, ka cilvēki būs saprotoši, izvērtējot, ko drīkst un ko nedrīkst. Pastāv arī nerakstīti likumi. Ja līdzās notiks bēres, tad, cerams, citi nebāzīsies ar suni," saka domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Āboliņa.
Videonovērošana un patruļas kapsētās būs atkarīgas no finansējuma nākamā gada budžetā. Līdzekļi ir pieprasīti, bet, vai būs iespēja tam atvēlēt naudu, pašlaik nav zināms. Rīgas pašvaldības policija ir izstrādājusi plānu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai pašvaldības kapsētās. Lai varētu patrulēt Jaunciema, Pļavnieku, Pirmo un Otro Meža kapu teritorijās, vajadzētu papildus desmit policijas inspektoru amata vietas. Plāns paredz šajās kapsētās uzstādīt arī videonovērošanas kameras. Novērošanu paredzēts ieviest pakāpeniski, bet minētajās kapsētās drošību vajadzētu uzlabot steidzami. Desmit inspektoru amata vietu izveidošana gadā izmaksātu 112 798 latus, videonovērošanas ieviešanai četrās kapsētās kopumā vajadzētu vairāk nekā 23 000 latu.
Kapsētu darbības un uzturēšanas saistošo noteikumu grozījumos iestrādāta norma arī par aizliegumu traucēt kapa rakšanu, paredzot par to administratīvo atbildību. Dz. Āboliņa paskaidroja, ka tas, visticamāk, saistīts ar konfliktiem, kas varētu izraisīties, ja kaprači strādā vietā, kur ir daudz apbedījumu. Reizēm apbedīto tuviniekiem šķiet, ka nākamais apbedījums tiek veidots pārlieku tuvu esošajiem.
Lai mazinātu birokrātiju un atvieglotu formalitāšu kārtošanu, tiek grozīta lēmumu pieņemšanas kārtība, deleģējot tiesības pieņemt lēmumu par kapavietas piešķiršanu Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšniekam. Paredzēts, ka Kapsētu pārvaldes un Kapsētu pārvaldes kapsētu administrācijas darba laiku publicēs Mājokļu un vides departamenta mājaslapā un izvietos informācijas stendā pie kapsētu administrācijas telpām.
Šos grozījumus vēl vērtēs arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.