Riharda Vāgnera ielas 4. namā savulaik atradās Rīgas Pilsētas teātris, par kura diriģentu strādāja komponists Rihards Vāgners. Šis valsts aizsargājamais kultūras piemineklis jau kopš 2006. gada netiek apsaimniekots. Visi mēģinājumi to izsolīt beigušies neveiksmīgi. Nu šo vēsturisko vietu pieteikusies atdzīvināt Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB), kurai projekts jāuzsāk trīs gadu laikā, bet jāpabeidz pēc desmit gadiem.
Jau pērnā gada rudenī Saeima konceptuāli atbalstīja šā valsts nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai, kas apņēmusies piesaistīt privātos līdzekļus ēkas saglabāšanai, atjaunošanai un attīstīšanai. Vienlaikus plānots ieguldīt arī valsts un pašvaldības līdzekļus. Īpašums nav ne atsavināms, ne ieķīlājams. Ja RRVB beidz pastāvēt, tas nonāk atpakaļ valsts īpašumā. Likuma projekts paredz, ka biedrībai tiek nodota kustamā manta, tai skaitā, interjera priekšmeti.
«Šādi tiek radīta jauna kārtība valsts īpašuma apsaimniekošanā, kas paredz gadījumā, ja biedrība netiek galā ar tai uzticētajām funkcijām, atgriezt namu atpakaļ valstij,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja Saeimas Juridiskā dienesta pārstāve Lilita Vilsone. Sākotnēji bija domāts noteikt piecu gadu termiņu, kurā jāsāk ēkas atjaunošana pēc tās nodošanas brīža biedrībai (bija arī iecerēts veikt procentuālu novērtējumu paveiktajam darbu apjomam, taču šis priekšlikums netika ietverts likumprojektā). Vai tiešām ir jāgaida pieci gadi, lai saprastu, ka tur nekas nenotiek, iebilda L. Vilsone. Arī citi klātesošie pievienojās viedoklim, ka tas ir pārāk ilgi. Ar uzsākšanu skaidrojama arī projektēšana, tāpēc laika rāmis būtu samazināms līdz trim gadiem, rosināja Latvijas Kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis. Ja tad tiek konstatēts, ka «nekas nenotiek», tad valsts var atsākt atsavināšanas procedūru. Saglabāšanai un atjaunošanai jānotiek saskaņā ar projektu, un termiņš, kad tas jārealizē un ēka nododama ekspluatācijā, būtu nosakāms desmit gadi. «Ja tad mēs konstatējam, ka projekts ir, bet nokrāsotas tikai durvis un nekas cits būtisks nav noticis, tad ir iemesls pārtraukt līgumu ar RRVN,» uzsvēra komisijas vadītājs Arvils Ašeradens.
Jāatgādina, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2019. gadā bija noteikta 1,15 miljonu eiro apmērā un saskaņā ar VAS Valsts nekustamie īpašumi sniegto informāciju ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus un remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.
