Saeimas komisija lems par Rīgas domes atlaišanu

Šodien plkst.10 notiks Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kurā paredzēts spriest par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.

Likumprojektam noteikts steidzamības statuss, kas nozīmē, ka par Rīgas domes atlaišanu Saeima lems divos, nevis trīs lasījumos.

Šodien paredzēts skatīt likumprojektam iesniegtos priekšlikumus. Tos likumprojektam iesnieguši tikai opozīcijas deputāti, turklāt 11 no 17 priekšlikumiem iesnieguši partijas "Saskaņa" parlamenta frakcijas deputāti.

"Saskaņa" Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši priekšlikumus Rīgas domes atlaišanas likumprojektam, kuru saturs nerro koalīcijas pozīciju Rīgas domes atlaišanas jautājumā.

Piemēram, deputāts Valērijs Agešins rosina no likumprojekta izslēgt visus tā pantus, tādējādi likumprojektu faktiski padarot bezjēdzīgu un bez satura. Parlamentārietis Jānis Ādamsons piedāvā noteikt, ka minētā likuma mērķis ir izpildīt Nacionālās apvienības 2018.gada decembrī partijas kongresā pieņemto lēmumu par Rīgas domes atlaišanu, norādot uz minētā jautājuma virzības politizēšanu.

Politiķis Vjačeslavs Dombrovskis rosina mainīt sākotnēji piedāvāto pagaidu administrācijas sastāvu. Viņš uzskata, ka būtu nepieciešams par pagaidu administrācijas vadītāju iecelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP), par viņa vietnieci - deputāti Jutu Strīķi (JKP), bet par pagaidu administrācijas locekli - parlamentārieti Raivi Dzintaru (VL-TB/LNNK).

Savukārt deputāts Ivars Zariņš piedāvā noteikt, ka likuma mērķis ir novērst situāciju, ka Rīgas dome pilda pašvaldības autonomo funkciju - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, un nodrošināt, lai tiktu īstenots jauns atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkums tiem pašiem pakalpojumu sniedzējiem, bet Saeimas varas koalīcijas politiskajā pārraudzībā. Viņš tāpat piedāvā paredzēt, ka šis likums tiek pieņemts atbilstoši "bezkompromisa tiesiskuma principiem", tāpēc šo likumu nevar uzskatīt par nelikumīgu, lai arī kāds tam nebūtu pamatojums.

Priekšlikumus iesniedzis arī deputāts Viktors Valainis (ZZS). Viņš mudina likumprojektā mainīt nosacījumus, kas attiecas uz pašvaldības pagaidu administrāciju. Tāpat viņš rosina noteikt, ka likumprojekts stāsies spēkā nevis nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, bet gan 2021.gada 4.jūlijā.

Uz komisijas sēdi aicināti Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM), Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Rīgas domes, Latvijas Pašvaldību savienības, Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji un priekšlikumu iesniedzēji.

Saeima likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu pirmajā lasījumā steigā atbalstīja pagājušā gada 19.decembrī. Vienlaikus Saeimas dienaskārtībā bija divi citi likumprojekti, ar kuriem paredzēts mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību. Minētie grozījumi ļautu Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Saeimas opozīcijas deputāti, nepiekrītot koalīcijas piedāvātajai un apstiprinātajai kārtībai, lūdza Valsts prezidentam pieņemtos grozījumus neizsludināt, kā arī sākt parakstu vākšanu par referenduma izsludināšanu par minētajiem grozījumiem.

Ņemot vērā iniciēto parakstu vākšanu, koalīcija bija nolēmusi uz laiku atlikt Rīgas domes atlaišanas likumprojekta skatīšanu. Līdz pagājušās nedēļas ceturtdienai par referenduma izsludināšanu tika savākti aptuveni 1,6% no nepieciešamā parakstu skaita. Lai ierosinātu referendumu, līdz februāra vidum par to jāparakstās vismaz 154 868 pilsoņiem.

Kā ziņots, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli - Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.