Šoruden plānots sākt Mežaparka estrādes jaunizbūvēto telpu iekārtošanu

© Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Šoruden plānots sākt Mežaparka estrādes jaunizbūvēto telpu iekārtošanu, informēja Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons.

Viņš klāstīja, ka iepirkumu par telpu izkārtošanu plānots izsludināt pavasarī.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) šodienas sanāksmē par Mežaparka estrādes jaunizbūvēto telpu turpmāko pielietošanu informēja, ka darbus varētu veikt pusotra gada laikā, lai 2022.gadā telpās varētu rīkot jau pirmos pasākumus.

Burovs klāstīja, ka telpas, kuru platība ir vairāki tūkstoši kvadrātmetru, varēs izmantot Dziesmu svētku muzeja ekspozīcijai, koncertiem, birojiem, semināriem un konferencēm.

"Jau tagad sāksim apzināt interesentus, kas vēlētos darboties šajās telpās, tāpat tupināsim konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm par labākajiem telpu izmantošanas veidiem un iespējamo apsaimniekošanas modeli," teica domes priekšsēdētājs.

Arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis sanāksmes dalībniekus informēja par pieejamajām telpu platībām un to iespējamo pielietojumu. Viņuprāt, pagrabstāvs varētu būt paredzēts dziesmu svētku darbības nodrošināšanai un tajā atrastos liela noliktava, ģērbtuves un tualetes.

Savukārt pirmajā stāvā varētu būt 550 kvadrātmetru liela ekspozīciju telpa, 800 kvadrātmetrus liela koru mākslas telpa un 550 kvadrātmetru liels multifunkcionāls bloks. Turpretim otrajā stāvā varētu atrasties divi 450 kvadrātmetrus lieli biroju bloki, bet trešajā un ceturtajā stāvā biroju telpas vairāk nekā 1000 kvadrātmetru platībā, rosināja arhitekti.

Pirmais un otrais stāvs varētu būt publiski pieejami, viņi norādīja. Estrādes ēkai paredzēta stiklota fasāde.

Netālu no estrādes paredzēts izveidot saimniecības pagalmu, kurā atrastos katlumāja, noliktavas, dzesētāji estrādes iekštelpām, garāža, darbnīcas, telpas darbiniekiem, klāstīja arhitekti.

Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka iegūtais telpu apjoms būs milzīgs un tāpēc tās ir jāizmanto saprātīgi.

Sanāksmē piedalījās arī virsdiriģents Romāns Vanags, pasākumu un konferenču rīkotāju asociāciju pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas Nacionālā kultūras centra, Rīgas domes Īpašuma departamenta un pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži".

Jau vēstīts, ka Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana aizsākās 2016.gada 11.martā, kad Rīgas pašvaldība un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.

Mežaparka Lielās estrādes pirmais atjaunošanas posms - jauna skatītāja lauka izbūve - tika īstenota līdz 2018.gadā 7.jūnijam pirms XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.

Otrais atjaunošanas posms - jaunas estrādes būvniecība - tiks pabeigta līdz 2020.gada 18.jūnijam pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Pēdējo posmu ir plānots pabeigt līdz 2023.gadam, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150.gadadienu.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais