Rīgas Kongresu nama Lielās zāles pārveidē ieguldīs līdz četrus miljonus latu

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas nami" Rīgas Kongresu nama Lielās zāles pārveidošanā par mūsdienīgu koncertzāli ieguldīs trīs līdz četrus miljonus latu, šodien žurnālistiem atklāja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Pašlaik Lielajā zālē ir 1200 skatītāju vietas, bet pēc pārbūves darbiem zālē skatītāju sēdvietu skaitu paredzēts palielināt līdz 1600 vietām.

"Tuvākajā laikā varētu tikt izsludināts konkurss arhitektiem, bet labākajā gadījumā, ja nekas netraucēs, tad nākamā gada beigās Rīgas Kongresu nama daļa, kurā atrodas Lielā zāle, varētu tikt slēgta uz pusotru gadu, kuru laikā noritētu visi pārbūves darbi. Ceru, ka visi darbi varētu tikt pabeigti pat ātrāk nekā pusotra gada laikā," sacīja Šlesers.

Viņš atklāja, ka laikā, kamēr Lielā zāle tiks slēgta, aktīva kultūras dzīve Rīgas Kongresu namā neapstāsies, jo Jaunajā zālē turpinās darboties Teātra observatorija, kā arī darbosies kafejnīca, kuru paredzēts pārveidot par omulīgu klubiņu, kur aktieri tiekas ar skatītājiem.

Pēc Lielās zāles rekonstrukcijas Rīgas Kongresu namā būs multifunkcionāla zāle, kur varēs notikt ne tikai koncerti, bet arī kongresi, ārvalstu diplomātu pasākumi un citas aktivitātes. Rīgas Kongresu namam ir ideāla atrašanās vieta, jo tam blakus ir parks, ir arī autostāvvieta, kā arī turpat sākas tā dēvētais klusais centrs. "Rīgas nami" nodrošinās sev piederošā Kongresu nama Lielās zāles pārbūvi, uzsvēra Šlesers, piebilstot, ka pēc remonta beigām zālē notiks dažādi pasākumi, no kuriem tiks iegūti ienākumi.

Rīgas vicemērs pauda pārliecību, ka ekonomiskās krīzes laikā, kad nav līdzekļu, lai uzbūvētu jaunu koncertzāli, Rīgas Kongresu nama Lielās zāles pārveidošana par modernu koncertzāli ir veiksmīgs ieguldījums. Viņš uzvēra, ka Rīgas Kongresu nams būs labs nodrošinājums īstermiņā, tādēļ nedrīkst aizmirst par jaunas koncertzāles celtniecību. "Rīga ir liela pilsēta, un es domāju, ka ar divām koncertzālēm būs par maz," norādīja Šlesres.

Darbu laikā Lielajā zālē paredzēts veikt nopietnu skatuves pārbūvi, paredzēta griestu pacelšana un sānu sienu paplašināšana, tādā veidā radot papildu vietas sēdvietām.

Šlesers atklāja, ka idejas iniciators Rīgas Kongresu nama Lielās zāles pārveidošanai par mūsdienīgu koncertzāli ir maestro Raimonds Pauls, un šīs idejas apspriešana jau sākusies pirms gada.

"Es jau vairākkārt esmu teicis, ka Kongresu nams ir jāsaved kārtībā. Ir jāstrādā ar gudriem arhitektiem, lai zāli izveidotu par tādu, kurā ietilpst vismaz 1500 skatītāju. Tāpat svarīgi ir izveidot zāli tādu, lai tajā varētu uzstāties gan simfoniskie orķestru, gan kori" sacīja Pauls.

Maestro skaidroja, ka Rīgā patlaban nav nevienas koncertzāles, kurā varētu notikt vērienīgi koncerti.