Apkaimes ļaudis pieprasa parciņu Teikā

 
©Ekrānšāviņš no google

Sarunā «Par ilgtspējīgu būvniecību lokālu un globālu izaicinājumu kontekstā» uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi kopā ar dažādiem lieliem priekšniekiem ir secinājuši, ka «jāpanāk sabiedrības domāšanas maiņa». Taču patiesībā šim kantorim un tā priekšniekiem pašiem jāmaina domāšana. Cilvēki negrib kārtējo biroju mūri mīlīga parciņa vietā, un par mīlīgo parciņu Brīvības gatvē 207 tagad cīnās Teikas apkaimes iedzīvotāji.

Valsts nekustamajiem īpašumiem ir visas iespējas mainīt savu domāšanu no tuvredzīgām peļņas alkām uz ilgtspējīgām rūpēm par sabiedrību. Šajā gadījumā runa ir par Teikas apkaimes ļaužu interesēm - jaunajām māmiņām, tētiem, bērnudārzniekiem, vecajiem ļaudīm, arī suņiem un viņu saimniekiem. Viņiem visiem nepieciešama vieta, kur pastaigāties, un ir vispārzināms, ka pastaigāties ir visjaukāk koku ieskautā vidē. Teikā koku ir maz. Daudz māju, bet maz zaļumu. Taču trīsstūrī starp VEF Kultūras pili, Jaunās Teikas kvartālu un Brīvības ielu guļ visādu investoru nepamanīts zaļš pleķis. Kādreiz te atradās velotreks. Bez nepieciešamās aprūpes pēcpadomju gados tas sabruka, un tagad šajā vietā saauguši vareni koki. Vecais sporta ovāls ir kā radīts brīnišķīgai ratiņu šupināšanai dažsimtmetrus turp, dažsimt atpakaļ. Arī suņiem te būtu jauki biedroties vai skraidīt pakaļ bumbiņai. Bet vecajiem ļaudīm sēdēt uz soliņa un par to visu priecāties. Atliek tikai sakopt šo valstij piederošo slēgto teritoriju un atvērt to publiskai piekļuvei.

Paslepus atļauj cirst

Kā klātienē, izskrūvējot vienu nelielu skrūvīti sētā, pārliecinājās Neatkarīgā, pašlaik šī vieta ir nekopta, neaprūpēta, šur tur mētājas Valsts nekustamo īpašumu nesavākti atkritumi, bet tai ir potenciāls kļūt par nelielu patīkamu parciņu. Taču ir problēma: Valsts nekustamie īpašumi rezervējuši šo teritoriju darījuma apbūvei, it kā visapkārt Teikā jau nebūtu dažādu pustukšu biroja ēku. Un tuvākajā laikā grasās izcirst desmitiem koku. Liepas, bērzus, kļavas, ozolus. Jau pērnvasar Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija paslepus pieņēma lēmumu par šo koku nesaglabāšanu. Zīmīgi, ka pat gadījumos, ja zemes īpašniekam būvniecības ieceru dēļ jānocērt viens koks, ir jāizsludina sabiedriskā apspriešana. Taču par koku masveida izciršanu vecajā velotrekā sabiedrisko apspriešanu neviens nav manījis. Pretējā gadījumā šī apstādījumu nesaglabāšanas komisijas atļauja būtu jau vasarā apstrīdēta. Absurdā kārtā jau pašā lēmumā ir konstatēts, ka ar šo koku izciršanu tiks nodarīti zaudējumi dabas daudzveidībai. Noteikta arī zaudējumu summa naudā - gandrīz 19 tūkstoši eiro. Un tomēr - lēmums ir pozitīvs koku ciršanai.

Nepieciešams vēl parakstu

Iespējams, kaitniecisko plānu vēl izdosies apturēt. Teikas apkaimes biedrība ir sākusi vākt parakstus par būvniecības ieceres apturēšanu un parciņa izveidošanu. Vispirms parakstīties varēja uz lapām, kas bija pieejamas turpat blakus - VEF Kultūras pilī. Tagad to iespējams izdarīt arī sabiedrības iniciatīvu portālā Mana balss - tur izveidota iniciatīva ar nosaukumu Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka «Marss» vietā. Līdz vakardienai par iniciatīvu jau bija parakstījušies vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju. Iesniegšanai Valsts nekustamajiem īpašumiem un Finanšu ministrijai vajadzētu savākt desmit tūkstošus parakstu, tāpēc to vākšana vēl turpināsies līdz 15. janvārim. Iniciatīvas aprakstā skaidrots, ka šis zemes gabals, uz kura aug vairāki desmiti simtgadīgu koku, ir valsts īpašumā, un tā ir vienīgā vieta plašā apkārtnē, kur par minimāliem līdzekļiem var ierīkot parku. Citur nevienas alternatīvas nav. Mammas savus bērneļus ved pastaigāties pa putekļainām ietvēm, suņu saimnieki izlīdzas ar dzelzceļa malu. Nekā patīkama.

Kāpēc vajag kokus

Parki un koki pilsētā nav tikai tāds untums vai iegriba. Tie ir labas un dzīvošanai patīkamas pilsētas būtiska sastāvdaļa. Priekšnoteikums. Neatkarīgā par koku nozīmi pilsētā aprunājās ar dendrologu un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru Andreju Svilānu. Viņš skaidro, ka pilsētai katrs koks ir vērtība. Rīgā valda būtisks gaisa piesārņojums, un koks ir «izcila dabiska iekārta putekļu ķeršanai». Plus vēl koki paglābj pilsētniekus no karstuma un saules dūriena. Gan jau arī infarkts dažam labam ir gājis secen, tieši pateicoties paēnai. Vasarās ielās ar kokiem gaisa mitrums vienmēr ir lielāks, savukārt temperatūra par vairākiem grādiem zemāka. Gaiss šķiet svaigāks, un elpot vieglāk. No šāda viedokļa raugoties, koku skaitam pilsētā vajadzētu augt, taču realitātē notiek pilnīgi pretējs process. Pirmkārt, tāpēc, ka zeme pilsētā maksā lielu naudu un aizaugušu neapsaimniekotu vietu, kas iepriekš pildījušas zaļās zonas funkciju, kļūst arvien mazāk. Otrkārt, pilsētā ļoti vienkārši ir koku nocirst, bet legāli iestādīt vietā tikpat kā neiespējami. Jo visam, izņemot kokus, ir aizsargzonas - tur ir ielas sarkanās līnijas, tur ir gāzesvads, tur elektrība, tāds kabelis un šitāds kabelis. Tādējādi nozāģēt koku drīkst, bet iestādīt vietā vairs nedrīkst. Un, protams, arī agresīvā pilsētas vide - ar sāli un asfaltu - kokiem ir ļoti nelabvēlīga. Tie aiziet bojā, bet vietā paliek tukšums.

Tieši tāpēc iecere iznīcināt zaļo zonu un kokus vietā, kur tie jau atrodas, kur nekas nav jāstāda, ir stratēģiska muļķība. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Valsts nekustamajiem īpašumiem nav ideju, kādiem nolūkiem te būtu nepieciešama biroju ēka. 2008. gadā šajā vietā plānoja būvēt māju Rīgas Apgabaltiesas vajadzībām. Tagad tāda vairs nav nepieciešama, jo jauns tiesu nams uzcelts Abrenes ielā. Tātad nav nedz vajadzības, nedz pamatojuma vienīgās zaļās saliņas likvidēšanai Teikas apkaimē. Valsts nekustamajiem īpašumiem iedzīvotāju pieprasījums jārespektē.



 

Abonē